noun · femininethird declension
fīnālitās
fīnālitās f (genitive fīnālitātis)
Classical[fiːˈnaː.lɪ.taːs]Ecclesiastical[fiˈnaː.li.tas]
Meaning
- The state of being last; finality, end.
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | fīnālitās | fīnālitātēs |
| genitive | fīnālitātis | fīnālitātum |
| dative | fīnālitātī | fīnālitātibus |
| accusative | fīnālitātem | fīnālitātēs |
| ablative | fīnālitāte | fīnālitātibus |
| vocative | fīnālitās | fīnālitātēs |
fīnālĭtas, ātis, f. finalis,
I. the being last, Serv. Verg. A. 1, 120; Eutych. Disc. Conj. proem. 2143 P.
Origins
Proto-Indo-European *h₂el- Proto-Indo-European *-is Proto-Indo-European *h₂élisder.? Proto-Italic *-ālis Latin -ālis Latin fīnālis Proto-Indo-European *-teh₂ Proto-Indo-European *-ts Proto-Indo-European *-teh₂ts Proto-Italic *-tāts Latin -tās Latin fīnālitās From fīnālis (“of or pertaining to boundaries; of or pertaining to the end of something”) + -tās.
Descendants
- Catalanfinalitat
- Frenchfinalité
- Italianfinalità
- Portuguesefinalidade
- Romanianfinalitate
- Spanishfinalidad