LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

festīnābundus

festīnābundus (feminine festīnābunda, neuter festīnābundum)
Classical[fɛs.tiː.naːˈbʊn.dʊs]Ecclesiastical[fes.ti.naˈbun.dus]

Meaning

  1. adjectiveobsoletehastening, quick

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativefestīnābundusfestīnābundafestīnābundum
genitivefestīnābundīfestīnābundaefestīnābundī
dativefestīnābundōfestīnābundaefestīnābundō
accusativefestīnābundumfestīnābundamfestīnābundum
ablativefestīnābundōfestīnābundāfestīnābundō
vocativefestīnābundefestīnābundafestīnābundum
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativefestīnābundīfestīnābundaefestīnābunda
genitivefestīnābundōrumfestīnābundārumfestīnābundōrum
dativefestīnābundīsfestīnābundīsfestīnābundīs
accusativefestīnābundōsfestīnābundāsfestīnābunda
ablativefestīnābundīsfestīnābundīsfestīnābundīs
vocativefestīnābundīfestīnābundaefestīnābunda

festīnābundus, a, um, adj. festino,
I. hastening, quick (post-class.): manu, Val. Max. 2, 8, 5; Macr. S. 2, 13, 17: mater, Aug. Conf. 1, 11.

Origins

From festīnō (“hasten”) + -bundus.

Quick answers

What does festīnābundus mean in Latin?
festīnābundus, a adjective, means “hastening, quick”.
How do you pronounce festīnābundus?
In classical Latin, [fɛs.tiː.naːˈbʊn.dʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [fes.ti.naˈbun.dus].