verbfirst conjugation
fēminō
fēminō (present infinitive fēmināre, perfect active fēmināvī, supine fēminātum)
Classical[ˈfeː.mɪ.noː]Ecclesiastical[ˈfɛː.mi.no]
Meaning
- Late Latinto bottom; to adopt the submissive role in gay sex
Nemo enim pruriens corpus feminando correxit vel virilis veretri tactu mitigavit, sed communiter querelam sive dolorem alia ex materia toleravit.
For no one has relieved his bodily longing by being used as a woman or by the touch of a male member, but one has generally endured the complaint or the pain by other means.c. 420 CE, Caelius Aurelianus, Tardae Passiones 4.9.133
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | fēminō | fēminābam | fēminābō | fēmināvī | fēmināveram | fēmināverō |
| 2nd sg. | fēminās | fēminābās | fēminābis | fēmināvistī | fēmināverās | fēmināveris |
| 3rd sg. | fēminat | fēminābat | fēminābit | fēmināvit | fēmināverat | fēmināverit |
| 1st pl. | fēmināmus | fēminābāmus | fēminābimus | fēmināvimus | fēmināverāmus | fēmināverimus |
| 2nd pl. | fēminātis | fēminābātis | fēminābitis | fēmināvistis | fēmināverātis | fēmināveritis |
| 3rd pl. | fēminant | fēminābant | fēminābunt | fēmināvērunt fēmināvēre | fēmināverant | fēmināverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | fēminem | fēminārem | fēmināverim | fēmināvissem |
| 2nd sg. | fēminēs | fēminārēs | fēmināverīs | fēmināvissēs |
| 3rd sg. | fēminet | fēmināret | fēmināverit | fēmināvisset |
| 1st pl. | fēminēmus | fēminārēmus | fēmināverīmus | fēmināvissēmus |
| 2nd pl. | fēminētis | fēminārētis | fēmināverītis | fēmināvissētis |
| 3rd pl. | fēminent | fēminārent | fēmināverint | fēmināvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | fēminor | fēminābar | fēminābor |
| 2nd sg. | fēmināris fēmināre | fēminābāris fēminābāre | fēmināberis fēminābere |
| 3rd sg. | fēminātur | fēminābātur | fēminābitur |
| 1st pl. | fēmināmur | fēminābāmur | fēminābimur |
| 2nd pl. | fēmināminī | fēminābāminī | fēminābiminī |
| 3rd pl. | fēminantur | fēminābantur | fēminābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | fēminer | fēminārer |
| 2nd sg. | fēminēris fēminēre | fēminārēris fēminārēre |
| 3rd sg. | fēminētur | fēminārētur |
| 1st pl. | fēminēmur | fēminārēmur |
| 2nd pl. | fēminēminī | fēminārēminī |
| 3rd pl. | fēminentur | fēminārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | fēminā | fēmināre |
| pres. 2nd pl. | fēmināte | fēmināminī |
| fut. 2nd sg. | fēminātō | fēminātor |
| fut. 3rd sg. | fēminātō | fēminātor |
| fut. 2nd pl. | fēminātōte | — |
| fut. 3rd pl. | fēminantō | fēminantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | fēmināre | fēminārī |
| perfect infinitive | fēmināvisse | fēminātum esse |
| future infinitive | fēminātūrum esse | fēminātum īrī |
| present participle | fēmināns fēminante, fēminantem, fēminantēs, fēminantī, fēminantia, fēminantibus, fēminantis, fēminantīs, fēminantium | — |
| perfect participle | — | fēminātus fēmināta, fēminātā, fēminātae, fēminātam, fēminātārum, fēminātās, fēminātī, fēminātōrum, fēminātōs |
| future participle | fēminātūrus feminātūra, feminātūrā, feminātūrae, feminātūram, feminātūrārum, feminātūrās, feminātūre, feminātūrī, feminātūrīs, feminātūrō, feminātūrōrum, feminātūrōs, feminātūrum | fēminandus feminanda, feminandā, feminandae, feminandam, feminandārum, feminandās, feminande, feminandīs, feminandōrum, feminandōs |
gerundfēminandī, fēminandō, fēminandumsupinefēminātum, fēminātū
fēmĭno, āre, 1, v. n. femina,
I. to pollute one's self, Cael. Aur. Tard. 4, 9, 133.
Origins
From fēmina (“woman”) + -ō, in reference to the role being seen as that of a woman.