verbfirst conjugation
fastīgō
fastīgō (present infinitive fastīgāre, perfect active fastīgāvī, supine fastīgātum)
Classical[fasˈtiː.ɡoː]Ecclesiastical[fasˈtiː.ɡo]
Meaning
- to sharpen to a point
- to slope up or down, to a point
- to elevate or exalt
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | fastīgō | fastīgābam | fastīgābō | fastīgāvī | fastīgāveram | fastīgāverō fastīgārō |
| 2nd sg. | fastīgās | fastīgābās | fastīgābis | fastīgāvistī fastīgāstī | fastīgāverās fastīgārās | fastīgāveris |
| 3rd sg. | fastīgat | fastīgābat | fastīgābit | fastīgāvit | fastīgāverat fastīgārat | fastīgāverit fastīgārit |
| 1st pl. | fastīgāmus | fastīgābāmus | fastīgābimus | fastīgāvimus | fastīgāverāmus | fastīgāverimus fastīgārimus |
| 2nd pl. | fastīgātis | fastīgābātis | fastīgābitis | fastīgāvistis fastīgāstis | fastīgāverātis fastīgārātis | fastīgāveritis fastīgāritis |
| 3rd pl. | fastīgant | fastīgābant | fastīgābunt | fastīgāvērunt fastīgāvēre, fastīgārunt | fastīgāverant fastīgārant | fastīgāverint fastīgārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | fastīgem | fastīgārem | fastīgāverim fastīgārim | fastīgāvissem fastīgāssem |
| 2nd sg. | fastīgēs | fastīgārēs | fastīgāverīs | fastīgāvissēs fastīgāssēs |
| 3rd sg. | fastīget | fastīgāret | fastīgāverit fastīgārit | fastīgāvisset fastīgāsset |
| 1st pl. | fastīgēmus | fastīgārēmus | fastīgāverīmus fastīgārīmus | fastīgāvissēmus fastīgāssēmus |
| 2nd pl. | fastīgētis | fastīgārētis | fastīgāverītis fastīgārītis | fastīgāvissētis fastīgāssētis |
| 3rd pl. | fastīgent | fastīgārent | fastīgāverint fastīgārint | fastīgāvissent fastīgāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | fastīgor | fastīgābar | fastīgābor |
| 2nd sg. | fastīgāris fastīgāre | fastīgābāris fastīgābāre | fastīgāberis fastīgābere |
| 3rd sg. | fastīgātur | fastīgābātur | fastīgābitur |
| 1st pl. | fastīgāmur | fastīgābāmur | fastīgābimur |
| 2nd pl. | fastīgāminī | fastīgābāminī | fastīgābiminī |
| 3rd pl. | fastīgantur | fastīgābantur | fastīgābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | fastīger | fastīgārer |
| 2nd sg. | fastīgēris fastīgēre | fastīgārēris fastīgārēre |
| 3rd sg. | fastīgētur | fastīgārētur |
| 1st pl. | fastīgēmur | fastīgārēmur |
| 2nd pl. | fastīgēminī | fastīgārēminī |
| 3rd pl. | fastīgentur | fastīgārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | fastīgā | fastīgāre |
| pres. 2nd pl. | fastīgāte | fastīgāminī |
| fut. 2nd sg. | fastīgātō | fastīgātor |
| fut. 3rd sg. | fastīgātō | fastīgātor |
| fut. 2nd pl. | fastīgātōte | — |
| fut. 3rd pl. | fastīgantō | fastīgantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | fastīgāre | fastīgārī |
| perfect infinitive | fastīgāvisse fastīgāsse | fastīgātum esse |
| future infinitive | fastīgātūrum esse | fastīgātum īrī |
| present participle | fastīgāns | — |
| perfect participle | — | fastīgātus fastīgāta, fastīgātā, fastīgātae, fastīgātam, fastīgātārum, fastīgātās, fastīgātī, fastīgātōrum, fastīgātōs |
| future participle | fastīgātūrus fastīgātūra, fastīgātūrā, fastīgātūrae, fastīgātūram, fastīgātūrārum, fastīgātūrās, fastīgātūre, fastīgātūrī, fastīgātūrīs, fastīgātūrō, fastīgātūrōrum, fastīgātūrōs, fastīgātūrum | fastīgandus fastīganda, fastīgandā, fastīgandae, fastīgandam, fastīgandārum, fastīgandās, fastīgande, fastīgandīs, fastīgandōrum, fastīgandōs |
gerundfastīgandī, fastīgandō, fastīgandumsupinefastīgātum, fastīgātū
fastīgo, āvi, ātum, 1, v. a. v. fastigium,
I. to make pointed, to sharpen to a point, to raise or bring to a point (in the verb. finit. only post-Aug., not in Cic.).
I. Lit.:
frumenta verno tempore fastigantur in stipulam, grow up into a straw with a sharpened point, Plin. 18, 7, 10, § 52: folia in exilitatem fastigantur, id. 24, 19, 118, § 178: (terra) spatiosa modice paulatim se ipsa fastigat, Mel. 2, 1, 5: se molliter (Africa), id. 1, 4, 1; 3, 10, 5.—In the part. perf.: scutis super capita densatis, stantibus primis, secundis summissioribus ... fastigatam, sicut tecta aedificiorum sunt, testudinem faciebant, Liv. 44, 9, 6: collis in modum metae in acutum cacumen a fundo satis lato fastigatus, id. 37, 27, 7: fastigatus in mucronem, Plin. 2, 25, 22, § 89: fastigatā longitudine (margaritarum), id. 9, 35, 56, § 113.—B. Transf.
1. (Cf. fastigium, I. B. 2.) Fastigatus, sloping up to a point, sloped; sloping down, steep, descending:
collis leniter fastigatus paulatim ad planitiem redibat, Caes. B. G. 2, 8, 3: tigna ... prona ac fastigata, ut secundum naturam fluminis procumberent, id. ib. 4, 17, 4.— 2. (Cf. I. B. 3.) In the later grammarians, to mark with an accent, to accent:
ut fastigetur, longa brevisve fuat, Mart. Cap. 3, § 262.—II. Trop., to elevate, exalt (late Lat.):
qui statum celsitudinis tuae titulorum parilitate fastigat, Sid. Ep. 3, 6: quamquam diademate crinem Fastigatus eas, id. Carm. 2, 5.—Hence, fastīgātus, a, um, P. a., high, exalted (late Lat.): ad arcem fastigatissimae felicitatis evectus, Sid. Ep. 2. 4: duo fastigatissimi consulares, id. ib. 1, 9.—Adv.: fastīgāte, Caes. B. G. 4, 17, 4; id. B. C. 2, 10, 5.Origins
From *farstis ("point, top") + -igō, the former from the oblique stem of Proto-Indo-European *bʰérstis, from *bʰers- (“tip”). Confer fastus.