verbfirst conjugation
falsō1
falsō (present infinitive falsāre, perfect active falsāvī, supine falsātum)
Classical[ˈfaɫ.soː]Ecclesiastical[ˈfal.so]
Meaning
- to falsify
In the readers how our graded readers gloss it
wrongly
falsō — in Seneca, ch. XXI
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | falsō | falsābam | falsābō | falsāvī | falsāveram | falsāverō falsārō |
| 2nd sg. | falsās | falsābās | falsābis | falsāvistī falsāstī | falsāverās falsārās | falsāveris |
| 3rd sg. | falsat | falsābat | falsābit | falsāvit | falsāverat falsārat | falsāverit falsārit |
| 1st pl. | falsāmus | falsābāmus | falsābimus | falsāvimus | falsāverāmus | falsāverimus falsārimus |
| 2nd pl. | falsātis | falsābātis | falsābitis | falsāvistis falsāstis | falsāverātis falsārātis | falsāveritis falsāritis |
| 3rd pl. | falsant | falsābant | falsābunt | falsāvērunt falsāvēre, falsārunt | falsāverant falsārant | falsāverint falsārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | falsem | falsārem | falsāverim falsārim | falsāvissem falsāssem |
| 2nd sg. | falsēs | falsārēs | falsāverīs | falsāvissēs falsāssēs |
| 3rd sg. | falset | falsāret | falsāverit falsārit | falsāvisset falsāsset |
| 1st pl. | falsēmus | falsārēmus | falsāverīmus falsārīmus | falsāvissēmus falsāssēmus |
| 2nd pl. | falsētis | falsārētis | falsāverītis falsārītis | falsāvissētis falsāssētis |
| 3rd pl. | falsent | falsārent | falsāverint falsārint | falsāvissent falsāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | falsor | falsābar | falsābor |
| 2nd sg. | falsāris falsāre | falsābāris falsābāre | falsāberis falsābere |
| 3rd sg. | falsātur | falsābātur | falsābitur |
| 1st pl. | falsāmur | falsābāmur | falsābimur |
| 2nd pl. | falsāminī | falsābāminī | falsābiminī |
| 3rd pl. | falsantur | falsābantur | falsābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | falser | falsārer |
| 2nd sg. | falsēris falsēre | falsārēris falsārēre |
| 3rd sg. | falsētur | falsārētur |
| 1st pl. | falsēmur | falsārēmur |
| 2nd pl. | falsēminī | falsārēminī |
| 3rd pl. | falsentur | falsārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | falsā | falsāre |
| pres. 2nd pl. | falsāte | falsāminī |
| fut. 2nd sg. | falsātō | falsātor |
| fut. 3rd sg. | falsātō | falsātor |
| fut. 2nd pl. | falsātōte | — |
| fut. 3rd pl. | falsantō | falsantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | falsāre | falsārī |
| perfect infinitive | falsāvisse falsāsse | falsātum esse |
| future infinitive | falsātūrum esse | falsātum īrī |
| present participle | falsāns | — |
| perfect participle | — | falsātus falsāta, falsātā, falsātae, falsātam, falsātārum, falsātās, falsātī, falsātōrum, falsātōs |
| future participle | falsātūrus falsātūra, falsātūrā, falsātūrae, falsātūram, falsātūrārum, falsātūrās, falsātūre, falsātūrī, falsātūrīs, falsātūrō, falsātūrōrum, falsātūrōs, falsātūrum | falsandus falsanda, falsandā, falsandae, falsandam, falsandārum, falsandās, falsande, falsandīs, falsandōrum, falsandōs |
gerundfalsandī, falsandō, falsandumsupinefalsātum, falsātū
falso, āvi, ātum, āre, v. a. id.,
I. to falsify (late Lat.):
pondera aut mensuras, Dig. 48, 10, 32 fin.: scripturas divinas, Ambros. de Fide, 2, 15, 135: liber falsatus ab haereticis, Hier. in Ruf. 2, 5 al.—Hence, falsātus, a, um, P. a., falsified, Sulp. Sev. de Virt. Monach. 1, 6.Origins
From falsus, perfect passive participle of fallō (“deceive, trick”).