noun · femininethird declension
explētrīx
explētrīx f (genitive explētrīcis)
Meaning
- New LatinCommutative justice (literally, “executor”)
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | explētrīx | explētrīcēs |
| genitive | explētrīcis | explētrīcum |
| dative | explētrīcī | explētrīcibus |
| accusative | explētrīcem | explētrīcēs |
| ablative | explētrīce | explētrīcibus |
| vocative | explētrīx | explētrīcēs |
Origins
From expleō, explētum (“fill up; execute”, verb) + -trīx f (“-ess”, agentive suffix).