adjectivefirst/second-declension adjective
explētīvus
explētīvus (feminine explētīva, neuter explētīvum)
Classical[ɛk.spɫeːˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[ek.spleˈtiː.vus]
Meaning
- adjectiveexpletive.
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | explētīvus | explētīva | explētīvum |
| genitive | explētīvī | explētīvae | explētīvī |
| dative | explētīvō | explētīvae | explētīvō |
| accusative | explētīvum | explētīvam | explētīvum |
| ablative | explētīvō | explētīvā | explētīvō |
| vocative | explētīve | explētīva | explētīvum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | explētīvī | explētīvae | explētīva |
| genitive | explētīvōrum | explētīvārum | explētīvōrum |
| dative | explētīvīs | explētīvīs | explētīvīs |
| accusative | explētīvōs | explētīvās | explētīva |
| ablative | explētīvīs | explētīvīs | explētīvīs |
| vocative | explētīvī | explētīvae | explētīva |
explētīvus, a, um, adj. expleo,
I. serving to fill out, expletive; in the later grammarians, conjunctiones, such as quidem, equidem, autem, quoque, Don. p. 1763 P.; Charis. p. 199 ib. al.
Origins
From expletus + -īvus.
In English words that came into English from explētīvus
- expletiveexplētīvus