verbfirst conjugation
ēvangelizō
ēvangelizō (present infinitive ēvangelizāre, perfect active ēvangelizāvī, supine ēvangelizātum)
Classical[eː.waŋ.ɡɛˈlɪz.zoː]Ecclesiastical[e.van̠ʲ.d͡ʒeˈlid.d͡zo]
Meaning
- Late Latinto preach the Gospel; to evangelize
Caeci vident, claudi ambulant, leprosi mundantur, surdi audiunt, mortui resurgunt, pauperes evangelizantur.
The blind see, the lame walk, the lepers are cleansed, the deaf hear, the dead rise again, the poor are evangelized.c. 347 CE – 420 CE, Hieronymus, Vulgate Matthew.11.5
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēvangelizō | ēvangelizābam | ēvangelizābō | ēvangelizāvī | ēvangelizāveram | ēvangelizāverō ēvangelīzārō |
| 2nd sg. | ēvangelizās | ēvangelizābās | ēvangelizābis | ēvangelizāvistī ēvangelīzāstī | ēvangelizāverās ēvangelīzārās | ēvangelizāveris |
| 3rd sg. | ēvangelizat | ēvangelizābat | ēvangelizābit | ēvangelizāvit | ēvangelizāverat ēvangelīzārat | ēvangelizāverit ēvangelīzārit |
| 1st pl. | ēvangelizāmus | ēvangelizābāmus | ēvangelizābimus | ēvangelizāvimus | ēvangelizāverāmus | ēvangelizāverimus ēvangelīzārimus |
| 2nd pl. | ēvangelizātis | ēvangelizābātis | ēvangelizābitis | ēvangelizāvistis ēvangelīzāstis | ēvangelizāverātis ēvangelīzārātis | ēvangelizāveritis ēvangelīzāritis |
| 3rd pl. | ēvangelizant | ēvangelizābant | ēvangelizābunt | ēvangelizāvērunt ēvangelizāvēre, ēvangelīzārunt | ēvangelizāverant ēvangelīzārant | ēvangelizāverint ēvangelīzārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēvangelizem | ēvangelizārem | ēvangelizāverim ēvangelīzārim | ēvangelizāvissem ēvangelīzāssem |
| 2nd sg. | ēvangelizēs | ēvangelizārēs | ēvangelizāverīs | ēvangelizāvissēs ēvangelīzāssēs |
| 3rd sg. | ēvangelizet | ēvangelizāret | ēvangelizāverit ēvangelīzārit | ēvangelizāvisset ēvangelīzāsset |
| 1st pl. | ēvangelizēmus | ēvangelizārēmus | ēvangelizāverīmus ēvangelīzārīmus | ēvangelizāvissēmus ēvangelīzāssēmus |
| 2nd pl. | ēvangelizētis | ēvangelizārētis | ēvangelizāverītis ēvangelīzārītis | ēvangelizāvissētis ēvangelīzāssētis |
| 3rd pl. | ēvangelizent | ēvangelizārent | ēvangelizāverint ēvangelīzārint | ēvangelizāvissent ēvangelīzāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēvangelizor | ēvangelizābar | ēvangelizābor |
| 2nd sg. | ēvangelizāris ēvangelizāre | ēvangelizābāris ēvangelizābāre | ēvangelizāberis ēvangelizābere |
| 3rd sg. | ēvangelizātur | ēvangelizābātur | ēvangelizābitur |
| 1st pl. | ēvangelizāmur | ēvangelizābāmur | ēvangelizābimur |
| 2nd pl. | ēvangelizāminī | ēvangelizābāminī | ēvangelizābiminī |
| 3rd pl. | ēvangelizantur | ēvangelizābantur | ēvangelizābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | ēvangelizer | ēvangelizārer |
| 2nd sg. | ēvangelizēris ēvangelizēre | ēvangelizārēris ēvangelizārēre |
| 3rd sg. | ēvangelizētur | ēvangelizārētur |
| 1st pl. | ēvangelizēmur | ēvangelizārēmur |
| 2nd pl. | ēvangelizēminī | ēvangelizārēminī |
| 3rd pl. | ēvangelizentur | ēvangelizārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | ēvangelizā | ēvangelizāre |
| pres. 2nd pl. | ēvangelizāte | ēvangelizāminī |
| fut. 2nd sg. | ēvangelizātō | ēvangelizātor |
| fut. 3rd sg. | ēvangelizātō | ēvangelizātor |
| fut. 2nd pl. | ēvangelizātōte | — |
| fut. 3rd pl. | ēvangelizantō | ēvangelizantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | ēvangelizāre | ēvangelizārī |
| perfect infinitive | ēvangelizāvisse ēvangelīzāsse | ēvangelizātum esse |
| future infinitive | ēvangelizātūrum esse | ēvangelizātum īrī |
| present participle | ēvangelizāns | — |
| perfect participle | — | ēvangelizātus ēvangelizāta, ēvangelizātā, ēvangelizātae, ēvangelizātam, ēvangelizātārum, ēvangelizātās, ēvangelizātī, ēvangelizātōrum, ēvangelizātōs |
| future participle | ēvangelizātūrus ēvangelizātūra, ēvangelizātūrā, ēvangelizātūrae, ēvangelizātūram, ēvangelizātūrārum, ēvangelizātūrās, ēvangelizātūre, ēvangelizātūrī, ēvangelizātūrīs, ēvangelizātūrō, ēvangelizātūrōrum, ēvangelizātūrōs, ēvangelizātūrum | ēvangelizandus ēvangelizanda, ēvangelizandā, ēvangelizandae, ēvangelizandam, ēvangelizandārum, ēvangelizandās, ēvangelizande, ēvangelizandīs, ēvangelizandōrum, ēvangelizandōs |
gerundēvangelizandī, ēvangelizandō, ēvangelizandumsupineēvangelizātum, ēvangelizātū
ēvangĕlīzo (eua-), āvi, ātum, 1, v. a. and n., = εὐαγγελίζω (eccl. Lat.).
I. Act., to preach, declare, proclaim, always with the accessory notion of bringing good tidings, proclaiming the Gospel:
vobis gaudium magnum, Vulg. Luc. 2, 10: Christum Iesum, id. Act. 5, 42.—Pass., Vulg. Luc. 16, 16; id. Gal. 1, 11.—B. To evangelize, to win to the Gospel by preaching, to preach to:
Sion, Vulg. Isa. 40, 9.—Pass.: pauperes evangelizantur, Vulg. Matt. 11, 5 al.—Origins
Late Latin borrowing from rare Ancient Greek εὐαγγελίζω (euangelízō), active voice variant of deponent εὐαγγελίζομαι (euangelízomai, “to bring good news; to preach the Gospel”), from εὐ- (eu-, “good”) + ἄγγελος (ángelos, “messenger, envoy”), of uncertain origin.
Descendants
- Catalanevangelitzar
- Englishevangelize
- Frenchévangéliser
- Romanianevanghelizafrom French évangéliser
- Italianevangelizzare
- Portugueseevangelizar
- Spanishevangelizar
- Finnishevankelioida
- Galicianevanxelizar
In English words that came into English from ēvangelizō
- evangelizeevangelizare