verbfirst conjugation
ēnotō
ēnotō (present infinitive ēnotāre, perfect active ēnotāvī, supine ēnotātum)
Classical[ˈeː.nɔ.toː]Ecclesiastical[ˈɛː.no.to]
Meaning
- to mark out, note down
Latīnē defined in Latin in our graded readers
notīs excipiō, scrībōēnotō -āre — in Epistulae, ch. 2
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēnotō | ēnotābam | ēnotābō | ēnotāvī | ēnotāveram | ēnotāverō |
| 2nd sg. | ēnotās | ēnotābās | ēnotābis | ēnotāvistī | ēnotāverās | ēnotāveris |
| 3rd sg. | ēnotat | ēnotābat | ēnotābit | ēnotāvit | ēnotāverat | ēnotāverit |
| 1st pl. | ēnotāmus | ēnotābāmus | ēnotābimus | ēnotāvimus | ēnotāverāmus | ēnotāverimus |
| 2nd pl. | ēnotātis | ēnotābātis | ēnotābitis | ēnotāvistis | ēnotāverātis | ēnotāveritis |
| 3rd pl. | ēnotant | ēnotābant | ēnotābunt | ēnotāvērunt ēnotāvēre | ēnotāverant | ēnotāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēnotem | ēnotārem | ēnotāverim | ēnotāvissem |
| 2nd sg. | ēnotēs | ēnotārēs | ēnotāverīs | ēnotāvissēs |
| 3rd sg. | ēnotet | ēnotāret | ēnotāverit | ēnotāvisset |
| 1st pl. | ēnotēmus | ēnotārēmus | ēnotāverīmus | ēnotāvissēmus |
| 2nd pl. | ēnotētis | ēnotārētis | ēnotāverītis | ēnotāvissētis |
| 3rd pl. | ēnotent | ēnotārent | ēnotāverint | ēnotāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēnotor | ēnotābar | ēnotābor |
| 2nd sg. | ēnotāris ēnotāre | ēnotābāris ēnotābāre | ēnotāberis ēnotābere |
| 3rd sg. | ēnotātur | ēnotābātur | ēnotābitur |
| 1st pl. | ēnotāmur | ēnotābāmur | ēnotābimur |
| 2nd pl. | ēnotāminī | ēnotābāminī | ēnotābiminī |
| 3rd pl. | ēnotantur | ēnotābantur | ēnotābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | ēnoter | ēnotārer |
| 2nd sg. | ēnotēris ēnotēre | ēnotārēris ēnotārēre |
| 3rd sg. | ēnotētur | ēnotārētur |
| 1st pl. | ēnotēmur | ēnotārēmur |
| 2nd pl. | ēnotēminī | ēnotārēminī |
| 3rd pl. | ēnotentur | ēnotārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | ēnotā | ēnotāre |
| pres. 2nd pl. | ēnotāte | ēnotāminī |
| fut. 2nd sg. | ēnotātō | ēnotātor |
| fut. 3rd sg. | ēnotātō | ēnotātor |
| fut. 2nd pl. | ēnotātōte | — |
| fut. 3rd pl. | ēnotantō | ēnotantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | ēnotāre | ēnotārī |
| perfect infinitive | ēnotāvisse | ēnotātum esse |
| future infinitive | ēnotātūrum esse | ēnotātum īrī |
| present participle | ēnotāns | — |
| perfect participle | — | ēnotātus ēnotāta, ēnotātā, ēnotātae, ēnotātam, ēnotātārum, ēnotātās, ēnotātī, ēnotātōrum, ēnotātōs |
| future participle | ēnotātūrus ēnotātūra, ēnotātūrā, ēnotātūrae, ēnotātūram, ēnotātūrārum, ēnotātūrās, ēnotātūre, ēnotātūrī, ēnotātūrīs, ēnotātūrō, ēnotātūrōrum, ēnotātūrōs, ēnotātūrum | ēnotandus |
gerundēnotandī, ēnotandō, ēnotandumsupineēnotātum, ēnotātū
ē-nŏto, āvi, ātum, 1, v. a.,
I. to mark out, note down (not ante-Aug. and rare):
meditabar aliquid enotabamque, Plin. Ep. 1, 6, 1: figuras, id. ib. 6, 16, 10: verbum cui tribus litteris, Quint. 1, 7, 27: signa nostra, App. M. 9, p. 237.—Poet.: pictis anas enotata pennis, Petr. poët. Sat. 93, 2, 4.Origins
- Proto-Indo-European*h₁éǵʰs
- Proto-Italic*eks
- Latinēnotō
Latin ex- Latin notō Latin ēnotō From ex- + notō.