verbfirst conjugation
ēnecō
ēnecō (present infinitive ēnecāre, perfect active ēnecuī, supine ēnectum)
Classical[ˈeː.nɛ.koː]Ecclesiastical[ˈɛː.ne.ko]
Meaning
- to kill, slay
- to exhaust, wear out
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēnecō | ēnecābam | ēnecābō | ēnecuī | ēnecueram | ēnecuerō |
| 2nd sg. | ēnecās | ēnecābās | ēnecābis | ēnecuistī | ēnecuerās | ēnecueris |
| 3rd sg. | ēnecat | ēnecābat | ēnecābit | ēnecuit | ēnecuerat | ēnecuerit |
| 1st pl. | ēnecāmus | ēnecābāmus | ēnecābimus | ēnecuimus | ēnecuerāmus | ēnecuerimus |
| 2nd pl. | ēnecātis | ēnecābātis | ēnecābitis | ēnecuistis | ēnecuerātis | ēnecueritis |
| 3rd pl. | ēnecant | ēnecābant | ēnecābunt | ēnecuērunt ēnecuēre | ēnecuerant | ēnecuerint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēnecem | ēnecārem | ēnecuerim | ēnecuissem |
| 2nd sg. | ēnecēs | ēnecārēs | ēnecuerīs | ēnecuissēs |
| 3rd sg. | ēnecet | ēnecāret | ēnecuerit | ēnecuisset |
| 1st pl. | ēnecēmus | ēnecārēmus | ēnecuerīmus | ēnecuissēmus |
| 2nd pl. | ēnecētis | ēnecārētis | ēnecuerītis | ēnecuissētis |
| 3rd pl. | ēnecent | ēnecārent | ēnecuerint | ēnecuissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēnecor | ēnecābar | ēnecābor |
| 2nd sg. | ēnecāris ēnecāre | ēnecābāris ēnecābāre | ēnecāberis ēnecābere |
| 3rd sg. | ēnecātur | ēnecābātur | ēnecābitur |
| 1st pl. | ēnecāmur | ēnecābāmur | ēnecābimur |
| 2nd pl. | ēnecāminī | ēnecābāminī | ēnecābiminī |
| 3rd pl. | ēnecantur | ēnecābantur | ēnecābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | ēnecer | ēnecārer |
| 2nd sg. | ēnecēris ēnecēre | ēnecārēris ēnecārēre |
| 3rd sg. | ēnecētur | ēnecārētur |
| 1st pl. | ēnecēmur | ēnecārēmur |
| 2nd pl. | ēnecēminī | ēnecārēminī |
| 3rd pl. | ēnecentur | ēnecārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | ēnecā | ēnecāre |
| pres. 2nd pl. | ēnecāte | ēnecāminī |
| fut. 2nd sg. | ēnecātō | ēnecātor |
| fut. 3rd sg. | ēnecātō | ēnecātor |
| fut. 2nd pl. | ēnecātōte | — |
| fut. 3rd pl. | ēnecantō | ēnecantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | ēnecāre | ēnecārī |
| perfect infinitive | ēnecuisse | ēnectum esse |
| future infinitive | ēnectūrum esse | ēnectum īrī |
| present participle | ēnecāns | — |
| perfect participle | — | ēnectus ēnecta, ēnectā, ēnectae, ēnectam, ēnectārum, ēnectās, ēnecte, ēnectī, ēnectīs, ēnectō, ēnectōrum, ēnectōs |
| future participle | ēnectūrus ēnectūra, ēnectūrā, ēnectūrae, ēnectūram, ēnectūrārum, ēnectūrās, ēnectūre, ēnectūrī, ēnectūrīs, ēnectūrō, ēnectūrōrum, ēnectūrōs, ēnectūrum | ēnecandus ēnecanda, ēnecandā, ēnecandae, ēnecandam, ēnecandārum, ēnecandās, ēnecande, ēnecandīs, ēnecandōrum, ēnecandōs |
gerundēnecandī, ēnecandō, ēnecandumsupineēnectum, ēnectū
ē-nĕco or ēnĭco, cŭi (enicavit, Plaut. As. 5, 2, 71), ctum (less freq. enecatum; in the
I. part. enecatus, Plin. 18, 13, 34, § 127; 30, 12, 34, § 108;
and, enectus, id. 7, 9, 7, § 47; 26, 15, 90, § 159), 1 (old form of the fut. perf. enicasso, Plaut. Most. 1, 3, 55 and 66), v. a., to kill off, kill completely, to kill, stay (freq. and class., esp. in the transf. signif.; syn.: neco, interficio, interimo, conficio, caedo, occido, concido, trucido, jugulo, obtrunco, etc.). I. Lit.:
puer ambo anguis enicat, Plaut. Am. 5, 1, 67; id. Most. 1, 3, 62; id. Aul. 5, 22; id. Rud. 2, 5, 19; Varr. ap. Non. 81, 12; Plin. 23, 2, 31, § 63 et saep.: cicer, ervum, i. e. to stifle in growth, to destroy, Plin. 18, 17, 44, § 155; cf. Bacchum (i. e. vinum), Luc. 9, 434 (with exurere messes).—II. Transf., in gen., to exhaust utterly, to wear out, destroy: enectus Tantalus siti, Poët. ap. Cic. Tusc. 1, 5, 10 Fischer N. cr.; cf. fame, Plaut. Pers. 2, 5, 17; Cic. Div. 2, 35; Liv. 21, 40 al.:
bos est enectus arando, Hor. Ep. 1, 7, 87.—2. In colloq. lang., to torment, torture, plague to death:
aliquem amando, Plaut. Merc. 2, 2, 41: aliquem jurgio, id. ib. 3, 2, 14: aliquem odio, id. As. 5, 2, 71; id. Pers. 1, 1, 49; id. Rud. 4, 3, 7: aliquem rogitando, Ter. Eun. 3, 5, 6; and simply aliquem, Plaut. Most. 3, 1, 120; id. Am. 5, 1, 4.—Esp. freq.: enicas or enicas me, you kill me, Plaut. Merc. 1, 2, 45; 2, 4, 25; id. Poen. 5, 4, 98; id. Truc. 1, 2, 21; Ter. Ph. 2, 3, 37; 5, 6, 16. —B. Trop.:
ea pars animi, quae voluptate alitur, nec inopia enecta nec satietate affluenti, Cic. Div. 1, 29, 61; cf. id. Att. 6, 1, 2.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
ē-necō or ēnicō —, ctus, āre,
to kill off, exhaust, wear out, destroy, torment, plague: enectus siti: squalore enecti, half dead, L.: bos est enectus arando, H.: me rogitando, T.: enicas, you are a plague, T. — Fig.: pars animi inopiā enecta, overcome.
Origins
- Proto-Indo-European*h₁éǵʰs
- Proto-Italic*eks
- Latinēnecō
Latin ex- Latin necō Latin ēnecō From ex- + necō.