What does ēnārrō mean in Latin?

ēnārrō, a verb, means “to explain in detail, to expound”.

What are the principal parts of ēnārrō?

ēnārrō, ēnārrāre, ēnārrāvī, ēnārrātum (first conjugation).

In classical Latin, [eːˈnaːr.roː]; in ecclesiastical (church) Latin, [eˈnar.ro].

Proto-Indo-European *h₁éǵʰs → Proto-Italic *eks → Latin ēnārrō.

verbfirst conjugation

ēnārrō (present infinitive ēnārrāre, perfect active ēnārrāvī, supine ēnārrātum)

Classical[eːˈnaːr.roː]Ecclesiastical[eˈnar.ro]

active indicative
form	present	imperfect	future	perfect	pluperfect	fut. perfect
1st sg.	ēnārrō	ēnārrābam	ēnārrābō	ēnārrāvī	ēnārrāveram ēnārrāram	ēnārrāverō ēnārrārō
2nd sg.	ēnārrās	ēnārrābās	ēnārrābis	ēnārrāvistī ēnārrāstī	ēnārrāverās ēnārrārās	ēnārrāveris ēnārrāris
3rd sg.	ēnārrat	ēnārrābat	ēnārrābit	ēnārrāvit ēnārrāt	ēnārrāverat ēnārrārat	ēnārrāverit ēnārrārit
1st pl.	ēnārrāmus	ēnārrābāmus	ēnārrābimus	ēnārrāvimus ēnārrāmus	ēnārrāverāmus ēnārrārāmus	ēnārrāverimus ēnārrārimus
2nd pl.	ēnārrātis	ēnārrābātis	ēnārrābitis	ēnārrāvistis ēnārrāstis	ēnārrāverātis ēnārrārātis	ēnārrāveritis ēnārrāritis
3rd pl.	ēnārrant	ēnārrābant	ēnārrābunt	ēnārrāvērunt ēnārrārunt, ēnārrāvēre	ēnārrāverant ēnārrārant	ēnārrāverint ēnārrārint

active subjunctive

active subjunctive
form	present	imperfect	perfect	pluperfect
1st sg.	ēnārrem	ēnārrārem	ēnārrāverim ēnārrārim	ēnārrāvissem ēnārrāssem
2nd sg.	ēnārrēs	ēnārrārēs	ēnārrāverīs ēnārrārīs	ēnārrāvissēs ēnārrāssēs
3rd sg.	ēnārret	ēnārrāret	ēnārrāverit ēnārrārit	ēnārrāvisset ēnārrāsset
1st pl.	ēnārrēmus	ēnārrārēmus	ēnārrāverīmus ēnārrārīmus	ēnārrāvissēmus ēnārrāssēmus
2nd pl.	ēnārrētis	ēnārrārētis	ēnārrāverītis ēnārrārītis	ēnārrāvissētis ēnārrāssētis
3rd pl.	ēnārrent	ēnārrārent	ēnārrāverint ēnārrārint	ēnārrāvissent ēnārrāssent

passive indicative

passive indicative
form	present	imperfect	future
1st sg.	ēnārror	ēnārrābar	ēnārrābor
2nd sg.	ēnārrāris ēnārrāre	ēnārrābāris ēnārrābāre	ēnārrāberis ēnārrābere
3rd sg.	ēnārrātur	ēnārrābātur	ēnārrābitur
1st pl.	ēnārrāmur	ēnārrābāmur	ēnārrābimur
2nd pl.	ēnārrāminī	ēnārrābāminī	ēnārrābiminī
3rd pl.	ēnārrantur	ēnārrābantur	ēnārrābuntur

passive subjunctive

imperative

infinitives & participles

infinitives & participles
form	active	passive
present infinitive	ēnārrāre	ēnārrārī
perfect infinitive	ēnārrāvisse ēnārrāsse	ēnārrātum esse
future infinitive	ēnārrātūrum esse	ēnārrātum īrī
present participle	ēnārrāns	—
perfect participle	—	ēnārrātus ēnārrāta, ēnārrātā, ēnārrātae, ēnārrātam, ēnārrātārum, ēnārrātās, ēnārrātī, ēnārrātōrum, ēnārrātōs
future participle	ēnārrātūrus ēnārrātūra, ēnārrātūrā, ēnārrātūrae, ēnārrātūram, ēnārrātūrārum, ēnārrātūrās, ēnārrātūre, ēnārrātūrī, ēnārrātūrīs, ēnārrātūrō, ēnārrātūrōrum, ēnārrātūrōs, ēnārrātūrum	ēnārrandus ēnārranda, ēnārrandā, ēnārrandae, ēnārrandam, ēnārrandārum, ēnārrandās, ēnārrande, ēnārrandīs, ēnārrandōrum, ēnārrandōs

gerundēnārrandī, ēnārrandō, ēnārrandumsupineēnārrātum, ēnārrātū

ē-narro, āvi, ātum, 1, v. a.,

I. to explain in detail, to expound, interpret (rare but class.): omnem rem modo seni, Quo pacto haberet, enarramus ordine, Ter. Ad. 3, 3, 11; Plaut. Am. 1, 3, 27; id. Mil. 2, 1, 1; Ter. Heaut. 2, 3, 32; Cic. Inv. 1, 20; id. Div. 1, 26; Liv. 27, 50; Quint. 10, 1, 101 Spald.: poëmata, id. 1, 2, 14 Spald.; Plin. 36, 13, 19, § 87; Gell. 13, 10, 2; 18, 9, 4.—Hence, ēnarrātĭus, adv. comp., more explicitly: scribere, Gell. 10, 1, 7 (opp. breviter et subobscure); 13, 12, 5.

Latin ex- Latin nārrō Latin ēnārrō From ex- (“out”) + nārrō (“to relate”).

Descendants