verbfourth conjugation
ēmūniō
ēmūniō (present infinitive ēmūnīre, perfect active ēmūnīvī or ēmūniī, supine ēmūnītum)
Classical[eːˈmuː.ni.oː]Ecclesiastical[eˈmuː.ni.o]
Meaning
- to fortify, strengthen, defend (with a wall)
Conjugation conjugation 4
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēmūniō | ēmūniēbam | ēmūniam | ēmūnīvī ēmūniī | ēmūnīveram ēmūnieram | ēmūnīverō ēmūnierō |
| 2nd sg. | ēmūnīs | ēmūniēbās | ēmūniēs | ēmūnīvistī ēmūniistī | ēmūnīverās ēmūnierās | ēmūnīveris ēmūnieris |
| 3rd sg. | ēmūnit | ēmūniēbat | ēmūniet | ēmūnīvit ēmūniit | ēmūnīverat ēmūnierat | ēmūnīverit ēmūnierit |
| 1st pl. | ēmūnīmus | ēmūniēbāmus | ēmūniēmus | ēmūnīvimus ēmūniimus | ēmūnīverāmus ēmūnierāmus | ēmūnīverimus ēmūnierimus |
| 2nd pl. | ēmūnītis | ēmūniēbātis | ēmūniētis | ēmūnīvistis ēmūniistis | ēmūnīverātis ēmūnierātis | ēmūnīveritis ēmūnieritis |
| 3rd pl. | ēmūniunt | ēmūniēbant | ēmūnient | ēmūnīvērunt ēmūnīvēre, ēmūniērunt, ēmūniēre | ēmūnīverant ēmūnierant | ēmūnīverint ēmūnierint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēmūniam | ēmūnīrem | ēmūnīverim ēmūnierim | ēmūnīvissem ēmūniissem |
| 2nd sg. | ēmūniās | ēmūnīrēs | ēmūnīverīs ēmūnierīs | ēmūnīvissēs ēmūniissēs |
| 3rd sg. | ēmūniat | ēmūnīret | ēmūnīverit ēmūnierit | ēmūnīvisset ēmūniisset |
| 1st pl. | ēmūniāmus | ēmūnīrēmus | ēmūnīverīmus ēmūnierīmus | ēmūnīvissēmus ēmūniissēmus |
| 2nd pl. | ēmūniātis | ēmūnīrētis | ēmūnīverītis ēmūnierītis | ēmūnīvissētis ēmūniissētis |
| 3rd pl. | ēmūniant | ēmūnīrent | ēmūnīverint ēmūnierint | ēmūnīvissent ēmūniissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēmūnior | ēmūniēbar | ēmūniar |
| 2nd sg. | ēmūnīris ēmūnīre | ēmūniēbāris ēmūniēbāre | ēmūniēris ēmūniēre |
| 3rd sg. | ēmūnītur | ēmūniēbātur | ēmūniētur |
| 1st pl. | ēmūnīmur | ēmūniēbāmur | ēmūniēmur |
| 2nd pl. | ēmūnīminī | ēmūniēbāminī | ēmūniēminī |
| 3rd pl. | ēmūniuntur | ēmūniēbantur | ēmūnientur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | ēmūniar | ēmūnīrer |
| 2nd sg. | ēmūniāris ēmūniāre | ēmūnīrēris ēmūnīrēre |
| 3rd sg. | ēmūniātur | ēmūnīrētur |
| 1st pl. | ēmūniāmur | ēmūnīrēmur |
| 2nd pl. | ēmūniāminī | ēmūnīrēminī |
| 3rd pl. | ēmūniantur | ēmūnīrentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | ēmūnī | ēmūnīre |
| pres. 2nd pl. | ēmūnīte | ēmūnīminī |
| fut. 2nd sg. | ēmūnītō | ēmūnītor |
| fut. 3rd sg. | ēmūnītō | ēmūnītor |
| fut. 2nd pl. | ēmūnītōte | — |
| fut. 3rd pl. | ēmūniuntō | ēmūniuntor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | ēmūnīre | ēmūnīrī |
| perfect infinitive | ēmūnīvisse ēmūniisse | ēmūnītum esse |
| future infinitive | ēmūnītūrum esse | ēmūnītum īrī |
| present participle | ēmūniēns | — |
| perfect participle | — | ēmūnītus ēmūnīta, ēmūnītā, ēmūnītae, ēmūnītam, ēmūnītārum, ēmūnītās, ēmūnītī, ēmūnītōrum, ēmūnītōs |
| future participle | ēmūnītūrus ēmūnītūra, ēmūnītūrā, ēmūnītūrae, ēmūnītūram, ēmūnītūrārum, ēmūnītūrās, ēmūnītūre, ēmūnītūrī, ēmūnītūrīs, ēmūnītūrō, ēmūnītūrōrum, ēmūnītūrōs, ēmūnītūrum | ēmūniendus ēmūniundus, ēmūnienda, ēmūniendā, ēmūniendae, ēmūniendam, ēmūniendārum, ēmūniendās, ēmūniende, ēmūniendīs, ēmūniendōrum, ēmūniendōs |
gerundēmūniendī, ēmūniendō, ēmūniendumsupineēmūnītum, ēmūnītū
ē-mūnĭo, īvi or ii, ītum, 4, v. a.,
I. to fortify, secure, provide with a wall (not ante-Aug.).
I. Lit.:
locum arcis in modum, Liv. 24, 21 fin.: non opus est arduos colles emunire, Sen. Clem. 1, 19, 6.—II. Transf.
(a). To strengthen, make secure:
obice postes, Verg. A. 8, 227: murum opere, Liv. 26, 46, 2: caveam retibus, Col. 8, 8, 4: sola et latera horreorum, id. 1, 6, 16.—(b). To protect, defend:
vites caveis ab injuria pecoris, Col. 5, 6, 21.—(g). To build up, elevate for defence:
murus, ut in suspecto loco, supra ceterae modum altitudinis, emunitus erat, Liv. 21. 7, 7: locus in modum arcis emunitus, id. 24, 21, 12.—(d). To pile up, heap up:
toros ostro auroque, Stat. Th. 1, 518.—(ε) To clear, to make passable: silvas ac paludes, Tac. Agr. 31.— III. Trop.:
emunivit animum, Sen. Contr. 3, 17, 10, p. 226 Bip.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
ē-mūniō iī, ītus, īre,
to fortify, secure, wall off, strengthen: locus arcis in modum emunitus, L.: obice postes, V.: murus supra ceterae modum altitudinis emunitus, built up, L.—To clear, make passable: silvas ac paludes, Ta.
Origins
- Proto-Indo-European*h₁éǵʰs
- Proto-Italic*eks
- Latinēmūniō
Latin ex- Latin mūniō Latin ēmūniō From ex- + mūniō.