verbfourth conjugation
ēmolliō
ēmolliō (present infinitive ēmollīre, perfect active ēmollīvī or ēmolliī, supine ēmollītum)
Classical[eːˈmɔl.li.oː]Ecclesiastical[eˈmɔl.li.o]
Meaning
- to soften
- to enervate
- figurativelyto (take) shelter behind
In the readers how our graded readers gloss it
soften
ēmolliō -īre — in De Bello Gallico III
Conjugation conjugation 4
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēmolliō | ēmolliēbam | ēmolliam | ēmollīvī ēmolliī | ēmollīveram ēmollieram | ēmollīverō ēmollierō |
| 2nd sg. | ēmollīs | ēmolliēbās | ēmolliēs | ēmollīvistī ēmolliistī | ēmollīverās ēmollierās | ēmollīveris ēmollieris |
| 3rd sg. | ēmollit | ēmolliēbat | ēmolliet | ēmollīvit ēmolliit | ēmollīverat ēmollierat | ēmollīverit ēmollierit |
| 1st pl. | ēmollīmus | ēmolliēbāmus | ēmolliēmus | ēmollīvimus ēmolliimus | ēmollīverāmus ēmollierāmus | ēmollīverimus ēmollierimus |
| 2nd pl. | ēmollītis | ēmolliēbātis | ēmolliētis | ēmollīvistis ēmolliistis | ēmollīverātis ēmollierātis | ēmollīveritis ēmollieritis |
| 3rd pl. | ēmolliunt | ēmolliēbant | ēmollient | ēmollīvērunt ēmollīvēre, ēmolliērunt, ēmolliēre | ēmollīverant ēmollierant | ēmollīverint ēmollierint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēmolliam | ēmollīrem | ēmollīverim ēmollierim | ēmollīvissem ēmolliissem |
| 2nd sg. | ēmolliās | ēmollīrēs | ēmollīverīs ēmollierīs | ēmollīvissēs ēmolliissēs |
| 3rd sg. | ēmolliat | ēmollīret | ēmollīverit ēmollierit | ēmollīvisset ēmolliisset |
| 1st pl. | ēmolliāmus | ēmollīrēmus | ēmollīverīmus ēmollierīmus | ēmollīvissēmus ēmolliissēmus |
| 2nd pl. | ēmolliātis | ēmollīrētis | ēmollīverītis ēmollierītis | ēmollīvissētis ēmolliissētis |
| 3rd pl. | ēmolliant | ēmollīrent | ēmollīverint ēmollierint | ēmollīvissent ēmolliissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēmollior | ēmolliēbar | ēmolliar |
| 2nd sg. | ēmollīris ēmollīre | ēmolliēbāris ēmolliēbāre | ēmolliēris ēmolliēre |
| 3rd sg. | ēmollītur | ēmolliēbātur | ēmolliētur |
| 1st pl. | ēmollīmur | ēmolliēbāmur | ēmolliēmur |
| 2nd pl. | ēmollīminī | ēmolliēbāminī | ēmolliēminī |
| 3rd pl. | ēmolliuntur | ēmolliēbantur | ēmollientur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | ēmolliar | ēmollīrer |
| 2nd sg. | ēmolliāris ēmolliāre | ēmollīrēris ēmollīrēre |
| 3rd sg. | ēmolliātur | ēmollīrētur |
| 1st pl. | ēmolliāmur | ēmollīrēmur |
| 2nd pl. | ēmolliāminī | ēmollīrēminī |
| 3rd pl. | ēmolliantur | ēmollīrentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | ēmollī | ēmollīre |
| pres. 2nd pl. | ēmollīte | ēmollīminī |
| fut. 2nd sg. | ēmollītō | ēmollītor |
| fut. 3rd sg. | ēmollītō | ēmollītor |
| fut. 2nd pl. | ēmollītōte | — |
| fut. 3rd pl. | ēmolliuntō | ēmolliuntor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | ēmollīre | ēmollīrī |
| perfect infinitive | ēmollīvisse ēmolliisse | ēmollītum esse |
| future infinitive | ēmollītūrum esse | ēmollītum īrī |
| present participle | ēmolliēns | — |
| perfect participle | — | ēmollītus ēmollīta, ēmollītā, ēmollītae, ēmollītam, ēmollītārum, ēmollītās, ēmollītī, ēmollītōrum, ēmollītōs |
| future participle | ēmollītūrus ēmollītūra, ēmollītūrā, ēmollītūrae, ēmollītūram, ēmollītūrārum, ēmollītūrās, ēmollītūre, ēmollītūrī, ēmollītūrīs, ēmollītūrō, ēmollītūrōrum, ēmollītūrōs, ēmollītūrum | ēmolliendus ēmolliundus, ēmollienda, ēmolliendā, ēmolliendae, ēmolliendam, ēmolliendārum, ēmolliendās, ēmolliende, ēmolliendīs, ēmolliendōrum, ēmolliendōs |
gerundēmolliendī, ēmolliendō, ēmolliendumsupineēmollītum, ēmollītū
ē-mollĭo, ii, ītum, 4, v. a.,
I. to make soft, to soften (perh. not ante-Aug.).
I. Lit.:
humor arcus fundasque et jaculorum amenta emollierat, Liv. 37, 41; Cels. 8, 4: ova macerata, Plin. 10, 60, 80, § 167; 18, 7, 17, § 77; 20, 2, 6, § 11 al.—B. Transf.:
colores, to soften, make more delicate, Plin. 35, 17, 57, § 198.—II. Trop.
A. In a good sense, to make mild or gentle, to mollify:
mores, Ov. P. 2, 9, 48: severa praecepta, Aur. Vict. Epit. 48.—B. In a bad sense, to enervate, render effeminate:
exercitum (Capua), Liv. 27, 3; cf. id. 38, 49; Tac. H. 3, 2; id. Agr. 11: emollit gentes clementia caeli, Luc. 8, 565: auctoritatem principis, to weaken, Aur. Vict. Epit. 1.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
ē - molliō iī, ītus, īre,
to make soft, soften: arcūs, L. — Fig., to soften, make mild, enervate: mores, O.: exercitum, L.: quos nondum pax emollierit, Ta.
Origins
From molliō, from mollis.
Descendants
- Englishemolliate
In English words that came into English from ēmolliō
- emollientemolliēns