verbfirst conjugation
ēlīminō
ēlīminō (present infinitive ēlīmināre, perfect active ēlīmināvī, supine ēlīminātum)
Classical[eːˈliː.mɪ.noː]Ecclesiastical[eˈliː.mi.no]
Meaning
- to carry out of doors
ne fidos inter amicos sit qui dicta foras eliminet
let there be none who would carry abroad what is said among faithful friends20 BCE – 14 BCE, Horatius, Epistulae 1.5.24–25
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēlīminō | ēlīminābam | ēlīminābō | ēlīmināvī | ēlīmināveram | ēlīmināverō ēlīminārō |
| 2nd sg. | ēlīminās | ēlīminābās | ēlīminābis | ēlīmināvistī ēlīmināstī | ēlīmināverās ēlīminārās | ēlīmināveris |
| 3rd sg. | ēlīminat | ēlīminābat | ēlīminābit | ēlīmināvit | ēlīmināverat ēlīminārat | ēlīmināverit ēlīminārit |
| 1st pl. | ēlīmināmus | ēlīminābāmus | ēlīminābimus | ēlīmināvimus | ēlīmināverāmus | ēlīmināverimus ēlīminārimus |
| 2nd pl. | ēlīminātis | ēlīminābātis | ēlīminābitis | ēlīmināvistis ēlīmināstis | ēlīmināverātis ēlīminārātis | ēlīmināveritis ēlīmināritis |
| 3rd pl. | ēlīminant | ēlīminābant | ēlīminābunt | ēlīmināvērunt ēlīmināvēre, ēlīminārunt | ēlīmināverant ēlīminārant | ēlīmināverint ēlīminārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēlīminem | ēlīminārem | ēlīmināverim ēlīminārim | ēlīmināvissem ēlīmināssem |
| 2nd sg. | ēlīminēs | ēlīminārēs | ēlīmināverīs | ēlīmināvissēs ēlīmināssēs |
| 3rd sg. | ēlīminet | ēlīmināret | ēlīmināverit ēlīminārit | ēlīmināvisset ēlīmināsset |
| 1st pl. | ēlīminēmus | ēlīminārēmus | ēlīmināverīmus ēlīminārīmus | ēlīmināvissēmus ēlīmināssēmus |
| 2nd pl. | ēlīminētis | ēlīminārētis | ēlīmināverītis ēlīminārītis | ēlīmināvissētis ēlīmināssētis |
| 3rd pl. | ēlīminent | ēlīminārent | ēlīmināverint ēlīminārint | ēlīmināvissent ēlīmināssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | ēlīminor | ēlīminābar | ēlīminābor |
| 2nd sg. | ēlīmināris ēlīmināre | ēlīminābāris ēlīminābāre | ēlīmināberis ēlīminābere |
| 3rd sg. | ēlīminātur | ēlīminābātur | ēlīminābitur |
| 1st pl. | ēlīmināmur | ēlīminābāmur | ēlīminābimur |
| 2nd pl. | ēlīmināminī | ēlīminābāminī | ēlīminābiminī |
| 3rd pl. | ēlīminantur | ēlīminābantur | ēlīminābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | ēlīminer | ēlīminārer |
| 2nd sg. | ēlīminēris ēlīminēre | ēlīminārēris ēlīminārēre |
| 3rd sg. | ēlīminētur | ēlīminārētur |
| 1st pl. | ēlīminēmur | ēlīminārēmur |
| 2nd pl. | ēlīminēminī | ēlīminārēminī |
| 3rd pl. | ēlīminentur | ēlīminārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | ēlīminā | ēlīmināre |
| pres. 2nd pl. | ēlīmināte | ēlīmināminī |
| fut. 2nd sg. | ēlīminātō | ēlīminātor |
| fut. 3rd sg. | ēlīminātō | ēlīminātor |
| fut. 2nd pl. | ēlīminātōte | — |
| fut. 3rd pl. | ēlīminantō | ēlīminantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | ēlīmināre | ēlīminārī |
| perfect infinitive | ēlīmināvisse ēlīmināsse | ēlīminātum esse |
| future infinitive | ēlīminātūrum esse | ēlīminātum īrī |
| present participle | ēlīmināns | — |
| perfect participle | — | ēlīminātus ēlīmināta, ēlīminātā, ēlīminātae, ēlīminātam, ēlīminātārum, ēlīminātās, ēlīminātī, ēlīminātōrum, ēlīminātōs |
| future participle | ēlīminātūrus ēlīminātūra, ēlīminātūrā, ēlīminātūrae, ēlīminātūram, ēlīminātūrārum, ēlīminātūrās, ēlīminātūre, ēlīminātūrī, ēlīminātūrīs, ēlīminātūrō, ēlīminātūrōrum, ēlīminātūrōs, ēlīminātūrum | ēlīminandus ēlīminanda, ēlīminandā, ēlīminandae, ēlīminandam, ēlīminandārum, ēlīminandās, ēlīminande, ēlīminandīs, ēlīminandōrum, ēlīminandōs |
gerundēlīminandī, ēlīminandō, ēlīminandumsupineēlīminātum, ēlīminātū
ē-līmĭno, no
I. perf., ātum, 1, v. a. limen, to turn out of doors (a poet. word, mostly ante- and post-class.).
I. Lit.: aliquem, Pac., Att., and Pompon. ap. Non. 38, 31 sq.; cf.:
aliquem soli patrii finibus, to banish, Sid. Ep. 4, 10: se, to go out, Enn. ap. Non. 39, 4; Varr. ib. 292, 23: gradus, to move out, an old poet ap. Quint. 8, 3, 31.— * II. Trop.:
dicta foras, to blab, Hor. Ep. 1, 5, 25.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
ēlīminō —, —, āre
ex + līmen, to put out of doors : dicta foras, to blab , H.
Origins
- Proto-Indo-European*h₁éǵʰ
- Proto-Indo-European*h₁éǵʰs
- Proto-Italic*eks
- Latinēlīminō
Latin ēx- Proto-Indo-European *Heh₃l-der.? Proto-Indo-European *-mn̥ Proto-Italic *-mn̥ Latin -men Latin līmen Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin ēlīminō From ēx- + līmen + -ō.
Descendants
- Catalaneliminar
- Englisheliminate
- Frenchéliminer
- Italianeliminare
- Occitaneliminar
- Portugueseeliminar
- Romanianelimina
- Spanisheliminar
- Asturianeliminar
- Galicianeliminar
In English words that came into English from ēlīminō
- eliminateēlīminātus