verbfirst conjugation
effrēnō
effrēnō (present infinitive effrēnāre, perfect active effrēnāvī, supine effrēnātum)
Classical[ɛfˈfreː.noː]Ecclesiastical[efˈfrɛː.no]
Meaning
- to unbridle, let loose
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | effrēnō | effrēnābam | effrēnābō | effrēnāvī | effrēnāveram | effrēnāverō effrēnārō |
| 2nd sg. | effrēnās | effrēnābās | effrēnābis | effrēnāvistī effrēnāstī | effrēnāverās effrēnārās | effrēnāveris |
| 3rd sg. | effrēnat | effrēnābat | effrēnābit | effrēnāvit | effrēnāverat effrēnārat | effrēnāverit effrēnārit |
| 1st pl. | effrēnāmus | effrēnābāmus | effrēnābimus | effrēnāvimus | effrēnāverāmus | effrēnāverimus effrēnārimus |
| 2nd pl. | effrēnātis | effrēnābātis | effrēnābitis | effrēnāvistis effrēnāstis | effrēnāverātis effrēnārātis | effrēnāveritis effrēnāritis |
| 3rd pl. | effrēnant | effrēnābant | effrēnābunt | effrēnāvērunt effrēnāvēre, effrēnārunt | effrēnāverant effrēnārant | effrēnāverint effrēnārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | effrēnem | effrēnārem | effrēnāverim effrēnārim | effrēnāvissem effrēnāssem |
| 2nd sg. | effrēnēs | effrēnārēs | effrēnāverīs | effrēnāvissēs effrēnāssēs |
| 3rd sg. | effrēnet | effrēnāret | effrēnāverit effrēnārit | effrēnāvisset effrēnāsset |
| 1st pl. | effrēnēmus | effrēnārēmus | effrēnāverīmus effrēnārīmus | effrēnāvissēmus effrēnāssēmus |
| 2nd pl. | effrēnētis | effrēnārētis | effrēnāverītis effrēnārītis | effrēnāvissētis effrēnāssētis |
| 3rd pl. | effrēnent | effrēnārent | effrēnāverint effrēnārint | effrēnāvissent effrēnāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | effrēnor | effrēnābar | effrēnābor |
| 2nd sg. | effrēnāris effrēnāre | effrēnābāris effrēnābāre | effrēnāberis effrēnābere |
| 3rd sg. | effrēnātur | effrēnābātur | effrēnābitur |
| 1st pl. | effrēnāmur | effrēnābāmur | effrēnābimur |
| 2nd pl. | effrēnāminī | effrēnābāminī | effrēnābiminī |
| 3rd pl. | effrēnantur | effrēnābantur | effrēnābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | effrēner | effrēnārer |
| 2nd sg. | effrēnēris effrēnēre | effrēnārēris effrēnārēre |
| 3rd sg. | effrēnētur | effrēnārētur |
| 1st pl. | effrēnēmur | effrēnārēmur |
| 2nd pl. | effrēnēminī | effrēnārēminī |
| 3rd pl. | effrēnentur | effrēnārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | effrēnā | effrēnāre |
| pres. 2nd pl. | effrēnāte | effrēnāminī |
| fut. 2nd sg. | effrēnātō | effrēnātor |
| fut. 3rd sg. | effrēnātō | effrēnātor |
| fut. 2nd pl. | effrēnātōte | — |
| fut. 3rd pl. | effrēnantō | effrēnantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | effrēnāre | effrēnārī |
| perfect infinitive | effrēnāvisse effrēnāsse | effrēnātum esse |
| future infinitive | effrēnātūrum esse | effrēnātum īrī |
| present participle | effrēnāns | — |
| perfect participle | — | effrēnātus effrēnāta, effrēnātā, effrēnātae, effrēnātam, effrēnātārum, effrēnātās, effrēnātī, effrēnātōrum, effrēnātōs |
| future participle | effrēnātūrus effrēnātūra, effrēnātūrā, effrēnātūrae, effrēnātūram, effrēnātūrārum, effrēnātūrās, effrēnātūre, effrēnātūrī, effrēnātūrīs, effrēnātūrō, effrēnātūrōrum, effrēnātūrōs, effrēnātūrum | effrēnandus effrēnanda, effrēnandā, effrēnandae, effrēnandam, effrēnandārum, effrēnandās, effrēnande, effrēnandīs, effrēnandōrum, effrēnandōs |
gerundeffrēnandī, effrēnandō, effrēnandumsupineeffrēnātum, effrēnātū
Phrases from Meissner's Latin Phrase-Book
- effrenatae cupiditates
- unrestrained, unbridled lust.
- homo effrenatus, intemperans
- a man of no self-control, self-indulgent.
ef-frēno or ecfr-, no
I. perf., ātum, 1, v. a., to unbridle, let loose (very rare).— Poet. transf.:
Vulturnum Effrenat, Sil. 9, 496.—Far more freq., effrēnātus, a, um, P. a. I. Unbridled, without a rein:
equi, Liv. 40, 40, 5: equi velut effrenati passim incerto cursu feruntur, id. 37, 41, 10.—II. Transf., ungoverned, unrestrained, unruly (a favorite word of Cicero):
homines secundis rebus effrenatos tamquam in gyrum rationis duci oportere, Cic. Off. 1, 26, 90: populi soluti effrenatique, id. Rep. 1, 34; cf.: libido effrenata et indomita, id. Clu. 6; Cic. Verr. 2, 1, 24: cupiditas effrenata ac furiosa, id. Cat. 1, 10; and: mens effrenata atque praeceps, id. Cael. 15, 35; so, libertas, Liv. 34, 49 et saep.: insolentiă multitudo, Cic. Rep. 1, 42 fin.; cf. id. Tusc. 3, 5, 11: ferocia, id. ib. 5, 8: violentia, id. Phil. 12, 11: petulantia, Plin. Ep. 4, 25 fin.: mente, Vulg. 2 Macc. 13, 9 et saep.—Comp.: vox (with libera), Cic. de Or. 3, 53 fin.: libido (Appii), Liv. 3, 50: iracundia, Quint. 9, 2, 3.—Sup.: affectus, Sen. Ep. 88.—Adv.: ef-frēnāte, unrestrainedly, violently, Cic. de Sen. 12, 39.—Comp., id. Phil. 14, 9, 26.— Sup. appears not to occur.Origins
- Proto-Indo-European*h₁éǵʰ
- Proto-Indo-European*h₁éǵʰs
- Proto-Italic*eks
- Latineffrēnō
Latin ex- Proto-Indo-European *dʰer-der. Proto-Indo-European *dʰr-eh₁-nom Proto-Italic *θrēnomder. Proto-Italic *frēnom Latin frēnum Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin frēnō Latin effrēnō From ex- + frēnō.