What does ēdicto mean in Latin?

ēdicto, a noun, means “ablative/dative singular of ēdictum”.

How do you pronounce ēdicto?

In classical Latin, [eːˈdɪk.toː]; in ecclesiastical (church) Latin, [eˈdik.to].

noun

ēdicto

Classical[eːˈdɪk.toː]Ecclesiastical[eˈdik.to]

ēdicto, āvi, 1, v. freq. a. id.,

I. to speak out, proclaim, publish (only in Plaut.): tute edictas facta tua, Plaut. Am. 2, 2, 184: aliquid alicui, id. Ep. 1, 2, 2; id. Men. 4, 2, 79.

From ēdīcō (“to declare, announce, decree”), from ex- (“out of, from”) + dīcō (“say, affirm, tell”).

verbfirst conjugation

ēdictō²

ēdictō (present infinitive ēdictāre, perfect active ēdictāvī, supine ēdictātum)

Classical[eːˈdɪk.toː]Ecclesiastical[eˈdik.to]

active indicative
form	present	imperfect	future	perfect	pluperfect	fut. perfect
1st sg.	ēdictō	ēdictābam	ēdictābō	ēdictāvī	ēdictāveram	ēdictāverō ēdictārō
2nd sg.	ēdictās	ēdictābās	ēdictābis	ēdictāvistī ēdictāstī	ēdictāverās ēdictārās	ēdictāveris
3rd sg.	ēdictat	ēdictābat	ēdictābit	ēdictāvit	ēdictāverat ēdictārat	ēdictāverit ēdictārit
1st pl.	ēdictāmus	ēdictābāmus	ēdictābimus	ēdictāvimus	ēdictāverāmus	ēdictāverimus ēdictārimus
2nd pl.	ēdictātis	ēdictābātis	ēdictābitis	ēdictāvistis ēdictāstis	ēdictāverātis ēdictārātis	ēdictāveritis ēdictāritis
3rd pl.	ēdictant	ēdictābant	ēdictābunt	ēdictāvērunt ēdictāvēre, ēdictārunt	ēdictāverant ēdictārant	ēdictāverint ēdictārint

active subjunctive

active subjunctive
form	present	imperfect	perfect	pluperfect
1st sg.	ēdictem	ēdictārem	ēdictāverim ēdictārim	ēdictāvissem ēdictāssem
2nd sg.	ēdictēs	ēdictārēs	ēdictāverīs	ēdictāvissēs ēdictāssēs
3rd sg.	ēdictet	ēdictāret	ēdictāverit ēdictārit	ēdictāvisset ēdictāsset
1st pl.	ēdictēmus	ēdictārēmus	ēdictāverīmus ēdictārīmus	ēdictāvissēmus ēdictāssēmus
2nd pl.	ēdictētis	ēdictārētis	ēdictāverītis ēdictārītis	ēdictāvissētis ēdictāssētis
3rd pl.	ēdictent	ēdictārent	ēdictāverint ēdictārint	ēdictāvissent ēdictāssent

passive indicative

passive indicative
form	present	imperfect	future
1st sg.	ēdictor	ēdictābar	ēdictābor
2nd sg.	ēdictāris ēdictāre	ēdictābāris ēdictābāre	ēdictāberis ēdictābere
3rd sg.	ēdictātur	ēdictābātur	ēdictābitur
1st pl.	ēdictāmur	ēdictābāmur	ēdictābimur
2nd pl.	ēdictāminī	ēdictābāminī	ēdictābiminī
3rd pl.	ēdictantur	ēdictābantur	ēdictābuntur

passive subjunctive

imperative

infinitives & participles

infinitives & participles
form	active	passive
present infinitive	ēdictāre	ēdictārī
perfect infinitive	ēdictāvisse ēdictāsse	ēdictātum esse
future infinitive	ēdictātūrum esse	ēdictātum īrī
present participle	ēdictāns	—
perfect participle	—	ēdictātus ēdictāta, ēdictātā, ēdictātae, ēdictātam, ēdictātārum, ēdictātās, ēdictātī, ēdictātōrum, ēdictātōs
future participle	ēdictātūrus ēdictātūra, ēdictātūrā, ēdictātūrae, ēdictātūram, ēdictātūrārum, ēdictātūrās, ēdictātūre, ēdictātūrī, ēdictātūrīs, ēdictātūrō, ēdictātūrōrum, ēdictātūrōs, ēdictātūrum	ēdictandus ēdictanda, ēdictandā, ēdictandae, ēdictandam, ēdictandārum, ēdictandās, ēdictande, ēdictandīs, ēdictandōrum, ēdictandōs

gerundēdictandī, ēdictandō, ēdictandumsupineēdictātum, ēdictātū

From ēdīcō (“to declare, announce, decree”), from ex- (“out of, from”) + dīcō (“say, affirm, tell”).