LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

disciplīnātus

disciplīnātus (feminine disciplīnāta, neuter disciplīnātum)
Classical[dɪs.kɪ.pliːˈnaː.tʊs]Ecclesiastical[diʃ.ʃi.pliˈnaː.tus]

Meaning

  1. adjectiveinstructed, trained
  2. adjectivedisciplined

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativedisciplīnātusdisciplīnātadisciplīnātum
genitivedisciplīnātīdisciplīnātaedisciplīnātī
dativedisciplīnātōdisciplīnātaedisciplīnātō
accusativedisciplīnātumdisciplīnātamdisciplīnātum
ablativedisciplīnātōdisciplīnātādisciplīnātō
vocativedisciplīnātedisciplīnātadisciplīnātum
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativedisciplīnātīdisciplīnātaedisciplīnāta
genitivedisciplīnātōrumdisciplīnātārumdisciplīnātōrum
dativedisciplīnātīsdisciplīnātīsdisciplīnātīs
accusativedisciplīnātōsdisciplīnātāsdisciplīnāta
ablativedisciplīnātīsdisciplīnātīsdisciplīnātīs
vocativedisciplīnātīdisciplīnātaedisciplīnāta

discī^plīnātus, a, um, adj. id.,
I. instructed, disciplined (late Lat.), Vulg. Jacob. 3, 13 al.; Alcim. Avit. 4, 46: disciplinatior, Tert. Fug. in persec. 1, fin.

Origins

Diminutive of disciplina.

Quick answers

What does disciplīnātus mean in Latin?
disciplīnātus, a adjective, means “instructed, trained; disciplined”.
How do you pronounce disciplīnātus?
In classical Latin, [dɪs.kɪ.pliːˈnaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [diʃ.ʃi.pliˈnaː.tus].