verbfirst conjugation
dīmānō
dīmānō (present infinitive dīmānāre, perfect active dīmānāvī, supine dīmānātum)
Classical[diːˈmaː.noː]Ecclesiastical[diˈmaː.no]
Meaning
- to flow down, or in different directions
- to percolate
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dīmānō | dīmānābam | dīmānābō | dīmānāvī | dīmānāveram | dīmānāverō dīmānārō |
| 2nd sg. | dīmānās | dīmānābās | dīmānābis | dīmānāvistī dīmānāstī | dīmānāverās dīmānārās | dīmānāveris |
| 3rd sg. | dīmānat | dīmānābat | dīmānābit | dīmānāvit | dīmānāverat dīmānārat | dīmānāverit dīmānārit |
| 1st pl. | dīmānāmus | dīmānābāmus | dīmānābimus | dīmānāvimus | dīmānāverāmus | dīmānāverimus dīmānārimus |
| 2nd pl. | dīmānātis | dīmānābātis | dīmānābitis | dīmānāvistis dīmānāstis | dīmānāverātis dīmānārātis | dīmānāveritis dīmānāritis |
| 3rd pl. | dīmānant | dīmānābant | dīmānābunt | dīmānāvērunt dīmānāvēre, dīmānārunt | dīmānāverant dīmānārant | dīmānāverint dīmānārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dīmānem | dīmānārem | dīmānāverim dīmānārim | dīmānāvissem dīmānāssem |
| 2nd sg. | dīmānēs | dīmānārēs | dīmānāverīs | dīmānāvissēs dīmānāssēs |
| 3rd sg. | dīmānet | dīmānāret | dīmānāverit dīmānārit | dīmānāvisset dīmānāsset |
| 1st pl. | dīmānēmus | dīmānārēmus | dīmānāverīmus dīmānārīmus | dīmānāvissēmus dīmānāssēmus |
| 2nd pl. | dīmānētis | dīmānārētis | dīmānāverītis dīmānārītis | dīmānāvissētis dīmānāssētis |
| 3rd pl. | dīmānent | dīmānārent | dīmānāverint dīmānārint | dīmānāvissent dīmānāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | dīmānor | dīmānābar | dīmānābor |
| 2nd sg. | dīmānāris dīmānāre | dīmānābāris dīmānābāre | dīmānāberis dīmānābere |
| 3rd sg. | dīmānātur | dīmānābātur | dīmānābitur |
| 1st pl. | dīmānāmur | dīmānābāmur | dīmānābimur |
| 2nd pl. | dīmānāminī | dīmānābāminī | dīmānābiminī |
| 3rd pl. | dīmānantur | dīmānābantur | dīmānābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | dīmāner | dīmānārer |
| 2nd sg. | dīmānēris dīmānēre | dīmānārēris dīmānārēre |
| 3rd sg. | dīmānētur | dīmānārētur |
| 1st pl. | dīmānēmur | dīmānārēmur |
| 2nd pl. | dīmānēminī | dīmānārēminī |
| 3rd pl. | dīmānentur | dīmānārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | dīmānā | dīmānāre |
| pres. 2nd pl. | dīmānāte | dīmānāminī |
| fut. 2nd sg. | dīmānātō | dīmānātor |
| fut. 3rd sg. | dīmānātō | dīmānātor |
| fut. 2nd pl. | dīmānātōte | — |
| fut. 3rd pl. | dīmānantō | dīmānantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | dīmānāre | dīmānārī |
| perfect infinitive | dīmānāvisse dīmānāsse | dīmānātum esse |
| future infinitive | dīmānātūrum esse | dīmānātum īrī |
| present participle | dīmānāns | — |
| perfect participle | — | dīmānātus dīmānāta, dīmānātā, dīmānātae, dīmānātam, dīmānātārum, dīmānātās, dīmānātī, dīmānātōrum, dīmānātōs |
| future participle | dīmānātūrus dīmānātūra, dīmānātūrā, dīmānātūrae, dīmānātūram, dīmānātūrārum, dīmānātūrās, dīmānātūre, dīmānātūrī, dīmānātūrīs, dīmānātūrō, dīmānātūrōrum, dīmānātūrōs, dīmānātūrum | dīmānandus dīmānanda, dīmānandā, dīmānandae, dīmānandam, dīmānandārum, dīmānandās, dīmānande, dīmānandīs, dīmānandōrum, dīmānandōs |
gerunddīmānandī, dīmānandō, dīmānandumsupinedīmānātum, dīmānātū
dī-māno (dem-), āre,
I. v. n., to flow different ways, to spread abroad (very rare):
meus hic forensis labor dimanavit ad existimationem hominum paulo latius, Cic. Cael. 3, 6.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
dī-mānō āvī, —, āre,
to spread abroad: ad existimationem hominum latius.
Origins
From dis- + mānō.
Descendants
- Catalandimanar
- Portuguesedimanar
- Spanishdimanar