verbfirst conjugation
dīluviō1
dīluviō (present infinitive dīluviāre, perfect active dīluviāvī, supine dīluviātum)
Classical[diːˈɫʊ.wi.oː]Ecclesiastical[diˈluː.vi.o]
Meaning
- to inundate, deluge
minantur / omnia diluviare ex alto gurgite ponti
Titus Lucretius Carus, De rerum natura 5.387
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dīluviō | dīluviābam | dīluviābō | dīluviāvī | dīluviāveram | dīluviāverō |
| 2nd sg. | dīluviās | dīluviābās | dīluviābis | dīluviāvistī | dīluviāverās | dīluviāveris |
| 3rd sg. | dīluviat | dīluviābat | dīluviābit | dīluviāvit | dīluviāverat | dīluviāverit |
| 1st pl. | dīluviāmus | dīluviābāmus | dīluviābimus | dīluviāvimus | dīluviāverāmus | dīluviāverimus |
| 2nd pl. | dīluviātis | dīluviābātis | dīluviābitis | dīluviāvistis | dīluviāverātis | dīluviāveritis |
| 3rd pl. | dīluviant | dīluviābant | dīluviābunt | dīluviāvērunt dīluviāvēre | dīluviāverant | dīluviāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dīluviem | dīluviārem | dīluviāverim | dīluviāvissem |
| 2nd sg. | dīluviēs | dīluviārēs | dīluviāverīs | dīluviāvissēs |
| 3rd sg. | dīluviet | dīluviāret | dīluviāverit | dīluviāvisset |
| 1st pl. | dīluviēmus | dīluviārēmus | dīluviāverīmus | dīluviāvissēmus |
| 2nd pl. | dīluviētis | dīluviārētis | dīluviāverītis | dīluviāvissētis |
| 3rd pl. | dīluvient | dīluviārent | dīluviāverint | dīluviāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | dīluvior | dīluviābar | dīluviābor |
| 2nd sg. | dīluviāris dīluviāre | dīluviābāris dīluviābāre | dīluviāberis dīluviābere |
| 3rd sg. | dīluviātur | dīluviābātur | dīluviābitur |
| 1st pl. | dīluviāmur | dīluviābāmur | dīluviābimur |
| 2nd pl. | dīluviāminī | dīluviābāminī | dīluviābiminī |
| 3rd pl. | dīluviantur | dīluviābantur | dīluviābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | dīluvier | dīluviārer |
| 2nd sg. | dīluviēris dīluviēre | dīluviārēris dīluviārēre |
| 3rd sg. | dīluviētur | dīluviārētur |
| 1st pl. | dīluviēmur | dīluviārēmur |
| 2nd pl. | dīluviēminī | dīluviārēminī |
| 3rd pl. | dīluvientur | dīluviārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | dīluviā | dīluviāre |
| pres. 2nd pl. | dīluviāte | dīluviāminī |
| fut. 2nd sg. | dīluviātō | dīluviātor |
| fut. 3rd sg. | dīluviātō | dīluviātor |
| fut. 2nd pl. | dīluviātōte | — |
| fut. 3rd pl. | dīluviantō | dīluviantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | dīluviāre | dīluviārī |
| perfect infinitive | dīluviāvisse | dīluviātum esse |
| future infinitive | dīluviātūrum esse | dīluviātum īrī |
| present participle | dīluviāns | — |
| perfect participle | — | dīluviātus |
| future participle | dīluviātūrus | dīluviandus |
gerunddīluviandī, dīluviandō, dīluviandumsupinedīluviātum, dīluviātū
dīlŭvĭo, āre, v. a. diluvies,
I. to inundate. to deluge, Lucr. 5, 387.
Origins
- Proto-Indo-European*dwóh₁
- Latindīluviō
Proto-Indo-European *trísinflu. Proto-Indo-European *d(w)is- Proto-Italic *dis- Latin dis- Proto-Indo-European *lewh₃-der. Proto-Italic *lowō Latin lavō Latin dīluō Proto-Indo-European *-(i)yós Proto-Italic *-ijos Proto-Italic *-ios Old Latin -ios Latin -iusnom. Latin -ium Latin dīluvium Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin dīluviō From dīluvium (“flood”) + -ō.
Descendants
- Catalandiluviar
- Italiandiluviare
- Portuguesediluviar
- Spanishdiluviar