verbfirst conjugation, no passive
dīlapidō
dīlapidō (present infinitive dīlapidāre, perfect active dīlapidāvī, supine dīlapidātum)
Classical[diːˈɫa.pɪ.doː]Ecclesiastical[diˈlaː.pi.do]
Meaning
- raretransitiveto throw away, squander
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dīlapidō | dīlapidābam | dīlapidābō | dīlapidāvī | dīlapidāveram | dīlapidāverō |
| 2nd sg. | dīlapidās | dīlapidābās | dīlapidābis | dīlapidāvistī | dīlapidāverās | dīlapidāveris |
| 3rd sg. | dīlapidat | dīlapidābat | dīlapidābit | dīlapidāvit | dīlapidāverat | dīlapidāverit |
| 1st pl. | dīlapidāmus | dīlapidābāmus | dīlapidābimus | dīlapidāvimus | dīlapidāverāmus | dīlapidāverimus |
| 2nd pl. | dīlapidātis | dīlapidābātis | dīlapidābitis | dīlapidāvistis | dīlapidāverātis | dīlapidāveritis |
| 3rd pl. | dīlapidant | dīlapidābant | dīlapidābunt | dīlapidāvērunt dīlapidāvēre | dīlapidāverant | dīlapidāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dīlapidem | dīlapidārem | dīlapidāverim | dīlapidāvissem |
| 2nd sg. | dīlapidēs | dīlapidārēs | dīlapidāverīs | dīlapidāvissēs |
| 3rd sg. | dīlapidet | dīlapidāret | dīlapidāverit | dīlapidāvisset |
| 1st pl. | dīlapidēmus | dīlapidārēmus | dīlapidāverīmus | dīlapidāvissēmus |
| 2nd pl. | dīlapidētis | dīlapidārētis | dīlapidāverītis | dīlapidāvissētis |
| 3rd pl. | dīlapident | dīlapidārent | dīlapidāverint | dīlapidāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | dīlapidor | dīlapidābar | dīlapidābor |
| 2nd sg. | dīlapidāris dīlapidāre | dīlapidābāris dīlapidābāre | dīlapidāberis dīlapidābere |
| 3rd sg. | dīlapidātur | dīlapidābātur | dīlapidābitur |
| 1st pl. | dīlapidāmur | dīlapidābāmur | dīlapidābimur |
| 2nd pl. | dīlapidāminī | dīlapidābāminī | dīlapidābiminī |
| 3rd pl. | dīlapidantur | dīlapidābantur | dīlapidābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | dīlapider | dīlapidārer |
| 2nd sg. | dīlapidēris dīlapidēre | dīlapidārēris dīlapidārēre |
| 3rd sg. | dīlapidētur | dīlapidārētur |
| 1st pl. | dīlapidēmur | dīlapidārēmur |
| 2nd pl. | dīlapidēminī | dīlapidārēminī |
| 3rd pl. | dīlapidentur | dīlapidārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | dīlapidā | dīlapidāre |
| pres. 2nd pl. | dīlapidāte | dīlapidāminī |
| fut. 2nd sg. | dīlapidātō | dīlapidātor |
| fut. 3rd sg. | dīlapidātō | dīlapidātor |
| fut. 2nd pl. | dīlapidātōte | — |
| fut. 3rd pl. | dīlapidantō | dīlapidantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | dīlapidāre | dīlapidārī |
| perfect infinitive | dīlapidāvisse | dīlapidātum esse |
| future infinitive | dīlapidātūrum esse | dīlapidātum īrī |
| present participle | dīlapidāns dīlapidante, dīlapidantem, dīlapidantēs, dīlapidantī, dīlapidantia, dīlapidantibus, dīlapidantis, dīlapidantīs, dīlapidantium | — |
| perfect participle | — | dīlapidātus |
| future participle | dīlapidātūrus dīlapidātūra, dīlapidātūrā, dīlapidātūrae, dīlapidātūram, dīlapidātūrārum, dīlapidātūrās, dīlapidātūre, dīlapidātūrī, dīlapidātūrīs, dīlapidātūrō, dīlapidātūrōrum, dīlapidātūrōs, dīlapidātūrum | dīlapidandus |
gerunddīlapidandī, dīlapidandō, dīlapidandumsupinedīlapidātum, dīlapidātū
dī-lăpĭdo, āre, v. a., lit., to scatter like stones; hence,
I. to throw away, squander, to consume (very rare): nostras triginta minas, Ter. Ph. 5, 7, 4; cf.
facultates, Firm. Math. 6, 10: grandine hominumque boumque labores, to destroy, Col. 10, 330.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
dī-lapidō —, —, āre,
to throw away, squander, consume: triginta minas, T.
Origins
dis- + lapidō (“to stone”), literally "to scatter like stones".
Descendants
- Catalandilapidar
- Frenchdilapider
- Italiandilapidare
- Portuguesedilapidar
- Spanishdilapidar
- Galiciandilapidar