verbfirst conjugation, no perfect stem
dīiugō
dīiugō (present infinitive dīiugāre, supine dīiugātum)
Classical[ˈdiː.jʊ.ɡoː]Ecclesiastical[ˈdiː.ju.ɡo]
Meaning
- to separate
Conjugation conjugation 1 no-perfect
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dīiugō | dīiugābam | dīiugābō | dījugāvī | dījugāveram | dījugāverō |
| 2nd sg. | dīiugās | dīiugābās | dīiugābis | dījugāvistī | dījugāverās | dījugāveris |
| 3rd sg. | dīiugat | dīiugābat | dīiugābit | dījugāvit | dījugāverat | dījugāverit |
| 1st pl. | dīiugāmus | dīiugābāmus | dīiugābimus | dījugāvimus | dījugāverāmus | dījugāverimus |
| 2nd pl. | dīiugātis | dīiugābātis | dīiugābitis | dījugāvistis | dījugāverātis | dījugāveritis |
| 3rd pl. | dīiugant | dīiugābant | dīiugābunt | dījugāvēre dījugāvērunt | dījugāverant | dījugāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dīiugem | dīiugārem | dījugāverim | dījugāvissem |
| 2nd sg. | dīiugēs | dīiugārēs | dījugāverīs | dījugāvissēs |
| 3rd sg. | dīiuget | dīiugāret | dījugāverit | dījugāvisset |
| 1st pl. | dīiugēmus | dīiugārēmus | dījugāverīmus | dījugāvissēmus |
| 2nd pl. | dīiugētis | dīiugārētis | dījugāverītis | dījugāvissētis |
| 3rd pl. | dīiugent | dīiugārent | dījugāverint | dījugāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | dīiugor | dīiugābar | dīiugābor |
| 2nd sg. | dīiugāris dīiugāre | dīiugābāris dīiugābāre | dīiugāberis dīiugābere |
| 3rd sg. | dīiugātur | dīiugābātur | dīiugābitur |
| 1st pl. | dīiugāmur | dīiugābāmur | dīiugābimur |
| 2nd pl. | dīiugāminī | dīiugābāminī | dīiugābiminī |
| 3rd pl. | dīiugantur | dīiugābantur | dīiugābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | dīiuger | dīiugārer |
| 2nd sg. | dīiugēris dīiugēre | dīiugārēris dīiugārēre |
| 3rd sg. | dīiugētur | dīiugārētur |
| 1st pl. | dīiugēmur | dīiugārēmur |
| 2nd pl. | dīiugēminī | dīiugārēminī |
| 3rd pl. | dīiugentur | dīiugārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | dīiugā | dīiugāre |
| pres. 2nd pl. | dīiugāte | dīiugāminī |
| fut. 2nd sg. | dīiugātō | dīiugātor |
| fut. 3rd sg. | dīiugātō | dīiugātor |
| fut. 2nd pl. | dīiugātōte | — |
| fut. 3rd pl. | dīiugantō | dīiugantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | dīiugāre | dīiugārī |
| perfect infinitive | dījugāvisse | dīiugātum esse |
| future infinitive | dīiugātūrum esse | dīiugātum īrī |
| present participle | dīiugāns | — |
| perfect participle | — | dīiugātus dījugāta, dījugātā, dījugātae, dījugātam, dījugātārum, dījugātās, dījugātī, dījugātōrum, dījugātōs |
| future participle | dīiugātūrus dījugātūra, dījugātūrā, dījugātūrae, dījugātūram, dījugātūrārum, dījugātūrās, dījugātūre, dījugātūrī, dījugātūrīs, dījugātūrō, dījugātūrōrum, dījugātūrōs, dījugātūrum | dīiugandus dījuganda, dījugandā, dījugandae, dījugandam, dījugandārum, dījugandās, dījugande, dījugandīs, dījugandōrum, dījugandōs |
gerunddīiugandī, dīiugandō, dīiugandumsupinedīiugātum, dīiugātū
dī-jŭgo (disj-), no
I. perf., ātum, 1, v. a., to separate:
aliquem ab aliquo (with dijunxit), Arn. 5, p. 162.Origins
From dis- + iugō (“to join”).