verbthird conjugation
dēsternō
dēsternō (present infinitive dēsternere, perfect active dēstrāvī, supine dēstrātum)
Classical[deːsˈtɛr.noː]Ecclesiastical[desˈtɛr.no]
Meaning
- to unsaddle
- to free from its covering
Conjugation conjugation 3
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēsternō | dēsternēbam | dēsternam | dēstrāvī | dēstrāveram | dēstrāverō |
| 2nd sg. | dēsternis | dēsternēbās | dēsternēs | dēstrāvistī | dēstrāverās | dēstrāveris |
| 3rd sg. | dēsternit | dēsternēbat | dēsternet | dēstrāvit | dēstrāverat | dēstrāverit |
| 1st pl. | dēsternimus | dēsternēbāmus | dēsternēmus | dēstrāvimus | dēstrāverāmus | dēstrāverimus |
| 2nd pl. | dēsternitis | dēsternēbātis | dēsternētis | dēstrāvistis | dēstrāverātis | dēstrāveritis |
| 3rd pl. | dēsternunt | dēsternēbant | dēsternent | dēstrāvērunt dēstrāvēre | dēstrāverant | dēstrāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēsternam | dēsternerem | dēstrāverim | dēstrāvissem |
| 2nd sg. | dēsternās | dēsternerēs | dēstrāverīs | dēstrāvissēs |
| 3rd sg. | dēsternat | dēsterneret | dēstrāverit | dēstrāvisset |
| 1st pl. | dēsternāmus | dēsternerēmus | dēstrāverīmus | dēstrāvissēmus |
| 2nd pl. | dēsternātis | dēsternerētis | dēstrāverītis | dēstrāvissētis |
| 3rd pl. | dēsternant | dēsternerent | dēstrāverint | dēstrāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēsternor | dēsternēbar | dēsternar |
| 2nd sg. | dēsterneris dēsternere | dēsternēbāris dēsternēbāre | dēsternēris dēsternēre |
| 3rd sg. | dēsternitur | dēsternēbātur | dēsternētur |
| 1st pl. | dēsternimur | dēsternēbāmur | dēsternēmur |
| 2nd pl. | dēsterniminī | dēsternēbāminī | dēsternēminī |
| 3rd pl. | dēsternuntur | dēsternēbantur | dēsternentur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | dēsternar | dēsternerer |
| 2nd sg. | dēsternāris dēsternāre | dēsternerēris dēsternerēre |
| 3rd sg. | dēsternātur | dēsternerētur |
| 1st pl. | dēsternāmur | dēsternerēmur |
| 2nd pl. | dēsternāminī | dēsternerēminī |
| 3rd pl. | dēsternantur | dēsternerentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | dēsterne | dēsternere |
| pres. 2nd pl. | dēsternite | dēsterniminī |
| fut. 2nd sg. | dēsternitō | dēsternitor |
| fut. 3rd sg. | dēsternitō | dēsternitor |
| fut. 2nd pl. | dēsternitōte | — |
| fut. 3rd pl. | dēsternuntō | dēsternuntor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | dēsternere | dēsternī |
| perfect infinitive | dēstrāvisse | dēstrātum esse |
| future infinitive | dēstrātūrum esse | dēstrātum īrī |
| present participle | dēsternēns | — |
| perfect participle | — | dēstrātus dēstrāta, dēstrātā, dēstrātae, dēstrātam, dēstrātārum, dēstrātās, dēstrāte, dēstrātī, dēstrātīs, dēstrātō, dēstrātōrum, dēstrātōs |
| future participle | dēstrātūrus dēstrātūra, dēstrātūrā, dēstrātūrae, dēstrātūram, dēstrātūrārum, dēstrātūrās, dēstrātūre, dēstrātūrī, dēstrātūrīs, dēstrātūrō, dēstrātūrōrum, dēstrātūrōs, dēstrātūrum | dēsternendus dēsternundus, dēsternenda, dēsternendā, dēsternendae, dēsternendam, dēsternendārum, dēsternendās, dēsternende, dēsternendīs, dēsternendōrum, dēsternendōs |
gerunddēsternendī, dēsternendō, dēsternendumsupinedēstrātum, dēstrātū
dē-sterno, strāvi, 3,
I. v. a., to free from its covering (stratum), to unsaddle, ungird:
camelos, Vulg. Gen. 24, 32.Origins
- Proto-Indo-European*de
- Proto-Indo-European*déh₁
- Proto-Italic*dē
- Latindēsternō
Latin dē- Latin sternō Latin dēsternō From dē- + sternō.