LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

dēprecātīvus

dēprecātīvus (feminine dēprecātīva, neuter dēprecātīvum)
Classical[deː.prɛ.kaːˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[de.pre.kaˈtiː.vus]

Meaning

  1. adjectivedeprecative

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativedēprecātīvusdēprecātīvadēprecātīvum
genitivedēprecātīvīdēprecātīvaedēprecātīvī
dativedēprecātīvōdēprecātīvaedēprecātīvō
accusativedēprecātīvumdēprecātīvamdēprecātīvum
ablativedēprecātīvōdēprecātīvādēprecātīvō
vocativedēprecātīvedēprecātīvadēprecātīvum
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativedēprecātīvīdēprecātīvaedēprecātīva
genitivedēprecātīvōrumdēprecātīvārumdēprecātīvōrum
dativedēprecātīvīsdēprecātīvīsdēprecātīvīs
accusativedēprecātīvōsdēprecātīvāsdēprecātīva
ablativedēprecātīvīsdēprecātīvīsdēprecātīvīs
vocativedēprecātīvīdēprecātīvaedēprecātīva

dēprĕcātīvus, a, um, adj. deprecor,
I. deprecative: qualitas, Mart. Cap. 5, § 457: venia, Fortun. Art. Rhet. 1, 16: sententiae, Isid. 2, 21, 18.

Origins

  1. Proto-Indo-European*de
  2. Proto-Indo-European*déh₁
  3. Proto-Italic*dē
  4. Latindēprecātīvus

Latin dē- Proto-Indo-European *preḱ- Proto-Italic *preks Latin prex Latin precor Latin dēprecor Proto-Indo-European *-wós Proto-Indo-European *-iHwósder. Latin īvus Latin dēprecātīvus From dēprecor (“to avert, warn off; deprecate”) + īvus.

Descendants
  • Frenchdéprécatif
  • Italiandeprecativo

Quick answers

What does dēprecātīvus mean in Latin?
dēprecātīvus, a adjective, means “deprecative”.
How do you pronounce dēprecātīvus?
In classical Latin, [deː.prɛ.kaːˈtiː.wʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [de.pre.kaˈtiː.vus].
Where does dēprecātīvus come from?
Proto-Indo-European *de → Proto-Indo-European *déh₁ → Proto-Italic *dē → Latin dēprecātīvus.