verbfirst conjugation
dēmandō
dēmandō (present infinitive dēmandāre, perfect active dēmandāvī, supine dēmandātum)
Classical[deːˈman.doː]Ecclesiastical[deˈman.do]
Meaning
- to entrust, commit
alicuius rei curam alicui demandare
to entrust the care of something to someone
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēmandō | dēmandābam | dēmandābō | dēmandāvī | dēmandāveram | dēmandāverō dēmandārō |
| 2nd sg. | dēmandās | dēmandābās | dēmandābis | dēmandāvistī dēmandāstī | dēmandāverās dēmandārās | dēmandāveris |
| 3rd sg. | dēmandat | dēmandābat | dēmandābit | dēmandāvit | dēmandāverat dēmandārat | dēmandāverit dēmandārit |
| 1st pl. | dēmandāmus | dēmandābāmus | dēmandābimus | dēmandāvimus | dēmandāverāmus | dēmandāverimus dēmandārimus |
| 2nd pl. | dēmandātis | dēmandābātis | dēmandābitis | dēmandāvistis dēmandāstis | dēmandāverātis dēmandārātis | dēmandāveritis dēmandāritis |
| 3rd pl. | dēmandant | dēmandābant | dēmandābunt | dēmandāvērunt dēmandāvēre, dēmandārunt | dēmandāverant dēmandārant | dēmandāverint dēmandārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēmandem | dēmandārem | dēmandāverim dēmandārim | dēmandāvissem dēmandāssem |
| 2nd sg. | dēmandēs | dēmandārēs | dēmandāverīs | dēmandāvissēs dēmandāssēs |
| 3rd sg. | dēmandet | dēmandāret | dēmandāverit dēmandārit | dēmandāvisset dēmandāsset |
| 1st pl. | dēmandēmus | dēmandārēmus | dēmandāverīmus dēmandārīmus | dēmandāvissēmus dēmandāssēmus |
| 2nd pl. | dēmandētis | dēmandārētis | dēmandāverītis dēmandārītis | dēmandāvissētis dēmandāssētis |
| 3rd pl. | dēmandent | dēmandārent | dēmandāverint dēmandārint | dēmandāvissent dēmandāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēmandor | dēmandābar | dēmandābor |
| 2nd sg. | dēmandāris dēmandāre | dēmandābāris dēmandābāre | dēmandāberis dēmandābere |
| 3rd sg. | dēmandātur | dēmandābātur | dēmandābitur |
| 1st pl. | dēmandāmur | dēmandābāmur | dēmandābimur |
| 2nd pl. | dēmandāminī | dēmandābāminī | dēmandābiminī |
| 3rd pl. | dēmandantur | dēmandābantur | dēmandābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | dēmander | dēmandārer |
| 2nd sg. | dēmandēris dēmandēre | dēmandārēris dēmandārēre |
| 3rd sg. | dēmandētur | dēmandārētur |
| 1st pl. | dēmandēmur | dēmandārēmur |
| 2nd pl. | dēmandēminī | dēmandārēminī |
| 3rd pl. | dēmandentur | dēmandārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | dēmandā | dēmandāre |
| pres. 2nd pl. | dēmandāte | dēmandāminī |
| fut. 2nd sg. | dēmandātō | dēmandātor |
| fut. 3rd sg. | dēmandātō | dēmandātor |
| fut. 2nd pl. | dēmandātōte | — |
| fut. 3rd pl. | dēmandantō | dēmandantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | dēmandāre | dēmandārī |
| perfect infinitive | dēmandāvisse dēmandāsse | dēmandātum esse |
| future infinitive | dēmandātūrum esse | dēmandātum īrī |
| present participle | dēmandāns | — |
| perfect participle | — | dēmandātus dēmandāta, dēmandātā, dēmandātae, dēmandātam, dēmandātārum, dēmandātās, dēmandātī, dēmandātōrum, dēmandātōs |
| future participle | dēmandātūrus dēmandātūra, dēmandātūrā, dēmandātūrae, dēmandātūram, dēmandātūrārum, dēmandātūrās, dēmandātūre, dēmandātūrī, dēmandātūrīs, dēmandātūrō, dēmandātūrōrum, dēmandātūrōs, dēmandātūrum | dēmandandus dēmandanda, dēmandandā, dēmandandae, dēmandandam, dēmandandārum, dēmandandās, dēmandande, dēmandandīs, dēmandandōrum, dēmandandōs |
gerunddēmandandī, dēmandandō, dēmandandumsupinedēmandātum, dēmandātū
dē-mando, āvi, ātum, 1,
I. v. a., to give in charge, to intrust, commit, commend (not ante-Aug.; cf., on the contrary, commendo; most freq. in Suet.;
not found in Quint. or Tac.): simul plures pueri unius (sc. paedagogi) curae demandabantur, Liv. 5, 27: amicam alicui, Suet. Oth. 3: aliquem mergendum mari servis ipsius, id. Ner. 35: testamentum virgini Vestali, id. Caes. 83: curam sauciorum militum legatis tribunisque, Liv. 8, 36: funeris sui curam alicui, Suet. Tib. 51: bellum, id. Aug. 10: in proximam civitatem demandari, to be sent there for safety, id. Calig. 9; cf. conjuges liberosque abditis insulis, Just. 2, 12, 6.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
dē-mandō āvī, ātus, āre,
to give in charge, intrust, commit: pueri unius curae demandabantur, L.: curam (sauciorum) legatis, L.
Origins
- Proto-Indo-European*de
- Proto-Indo-European*déh₁
- Proto-Italic*dē
- Latindēmandō
Latin dē- Proto-Indo-European *(s)meh₂-der. Proto-Italic *manus Proto-Indo-European *dʰeh₁- Proto-Indo-European *dʰéh₁tder. Proto-Italic *-ðō Proto-Italic *manuðō Latin mandō Latin dēmandō From dē- + mandō (“I entrust”).
Descendants
- Catalandemanar
- Englishdemand
- Frenchdemander
- Italiandemandare
- Italiandimandare
- Italiandomandare
- Occitandemandar
- Portuguesedemandar
- Sardiniandimandhare
- Sardiniandimannare