noun · femininethird declension
dēlūsiō
dēlūsiō f (genitive dēlūsiōnis)
Classical[deːˈɫuː.si.oː]Ecclesiastical[deˈluː.s̬i.o]
Meaning
- a deceiving, deluding, a delusion
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | dēlūsiō | dēlūsiōnēs |
| genitive | dēlūsiōnis | dēlūsiōnum |
| dative | dēlūsiōnī | dēlūsiōnibus |
| accusative | dēlūsiōnem | dēlūsiōnēs |
| ablative | dēlūsiōne | dēlūsiōnibus |
| vocative | dēlūsiō | dēlūsiōnēs |
dēlūsĭo, ōnis, f. deludo,
I. a deceiving, deluding:
numinum, Arn. 4, p. 127.Origins
- Proto-Indo-European*de
- Proto-Indo-European*déh₁
- Proto-Italic*dē
- Latindēlūsiō
Latin dē- Latin lūdō Latin dēlūdō Proto-Indo-European *-tis Proto-Indo-European *-Hō Proto-Indo-European *-tiHō Proto-Italic *-tiō Latin -tiō Latin dēlūsiō From dēlūdō (“to deceive or dupe”) + -tiō.
Descendants
- Catalandelusió
- Frenchdélusion
- Italiandelusione
- Portuguesedelusão
- Spanishdelusión
- Friuliandelusion
- Piedmontesedelusion
In English words that came into English from dēlūsiō
- delusiondēlūsiō