LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
verbfirst conjugation

dēlēgō

dēlēgō (present infinitive dēlēgāre, perfect active dēlēgāvī, supine dēlēgātum)
Classical[deːˈɫeː.ɡoː]Ecclesiastical[deˈlɛː.ɡo]

Meaning

  1. to send, assign, dispatch, delegate
  2. to confide, entrust
  3. to lay, impose upon
  4. to attribute, ascribe to

Conjugation conjugation 1

active indicative
formpresentimperfectfutureperfectpluperfectfut. perfect
1st sg.dēlēgōdēlēgābamdēlēgābōdēlēgāvīdēlēgāveramdēlēgāverō
dēlēgārō
2nd sg.dēlēgāsdēlēgābāsdēlēgābisdēlēgāvistī
dēlēgāstī		dēlēgāverās
dēlēgārās		dēlēgāveris
3rd sg.dēlēgatdēlēgābatdēlēgābitdēlēgāvitdēlēgāverat
dēlēgārat		dēlēgāverit
dēlēgārit
1st pl.dēlēgāmusdēlēgābāmusdēlēgābimusdēlēgāvimusdēlēgāverāmusdēlēgāverimus
dēlēgārimus
2nd pl.dēlēgātisdēlēgābātisdēlēgābitisdēlēgāvistis
dēlēgāstis		dēlēgāverātis
dēlēgārātis		dēlēgāveritis
dēlēgāritis
3rd pl.dēlēgantdēlēgābantdēlēgābuntdēlēgāvērunt
dēlēgāvēre, dēlēgārunt		dēlēgāverant
dēlēgārant		dēlēgāverint
dēlēgārint
active subjunctive
active subjunctive
formpresentimperfectperfectpluperfect
1st sg.dēlēgemdēlēgāremdēlēgāverim
dēlēgārim		dēlēgāvissem
dēlēgāssem
2nd sg.dēlēgēsdēlēgārēsdēlēgāverīsdēlēgāvissēs
dēlēgāssēs
3rd sg.dēlēgetdēlēgāretdēlēgāverit
dēlēgārit		dēlēgāvisset
dēlēgāsset
1st pl.dēlēgēmusdēlēgārēmusdēlēgāverīmus
dēlēgārīmus		dēlēgāvissēmus
dēlēgāssēmus
2nd pl.dēlēgētisdēlēgārētisdēlēgāverītis
dēlēgārītis		dēlēgāvissētis
dēlēgāssētis
3rd pl.dēlēgentdēlēgārentdēlēgāverint
dēlēgārint		dēlēgāvissent
dēlēgāssent
passive indicative
passive indicative
formpresentimperfectfuture
1st sg.dēlēgordēlēgābardēlēgābor
2nd sg.dēlēgāris
dēlēgāre		dēlēgābāris
dēlēgābāre		dēlēgāberis
dēlēgābere
3rd sg.dēlēgāturdēlēgābāturdēlēgābitur
1st pl.dēlēgāmurdēlēgābāmurdēlēgābimur
2nd pl.dēlēgāminīdēlēgābāminīdēlēgābiminī
3rd pl.dēlēganturdēlēgābanturdēlēgābuntur
passive subjunctive
passive subjunctive
formpresentimperfect
1st sg.dēlēgerdēlēgārer
2nd sg.dēlēgēris
dēlēgēre		dēlēgārēris
dēlēgārēre
3rd sg.dēlēgēturdēlēgārētur
1st pl.dēlēgēmurdēlēgārēmur
2nd pl.dēlēgēminīdēlēgārēminī
3rd pl.dēlēgenturdēlēgārentur
imperative
imperative
formactivepassive
pres. 2nd sg.dēlēgādēlēgāre
pres. 2nd pl.dēlēgātedēlēgāminī
fut. 2nd sg.dēlēgātōdēlēgātor
fut. 3rd sg.dēlēgātōdēlēgātor
fut. 2nd pl.dēlēgātōte—
fut. 3rd pl.dēlēgantōdēlēgantor
infinitives & participles
infinitives & participles
formactivepassive
present infinitivedēlēgāredēlēgārī
perfect infinitivedēlēgāvisse
dēlēgāsse		dēlēgātum esse
future infinitivedēlēgātūrum essedēlēgātum īrī
present participledēlēgāns—
perfect participle—dēlēgātus
dēlēgāta, dēlēgātā, dēlēgātae, dēlēgātam, dēlēgātārum, dēlēgātās, dēlēgātī, dēlēgātōrum, dēlēgātōs
future participledēlēgātūrus
dēlēgātūra, dēlēgātūrā, dēlēgātūrae, dēlēgātūram, dēlēgātūrārum, dēlēgātūrās, dēlēgātūre, dēlēgātūrī, dēlēgātūrīs, dēlēgātūrō, dēlēgātūrōrum, dēlēgātūrōs, dēlēgātūrum		dēlēgandus
dēlēganda, dēlēgandā, dēlēgandae, dēlēgandam, dēlēgandārum, dēlēgandās, dēlēgande, dēlēgandīs, dēlēgandōrum, dēlēgandōs
gerunddēlēgandī, dēlēgandō, dēlēgandumsupinedēlēgātum, dēlēgātū

dē-lēgo, āvi, ātum, 1,
I. v. a., to send, assign, dispatch, delegate a person to any place, person or business; to assign, confide, commit, intrust any thing to a person (for attention, care, protection, etc.); to charge a person with a business; to lay or impose upon a person any charge, order, business, command, etc., esp. of that which one prefers not to attend to in person (good prose; not in Caes.; perh. not in Cic.; v. the doubtful passage Cic. Fam. 7, 5, 2, and Orell. ad loc.).
I. In gen.
A. With personal objects: si cui fautores delegatos viderint, etc., Plaut. Am. prol. 67 and 83: aliquem in Tullianum, Liv. 29, 22 fin.: infantem ancillis ac nutricibus, Tac. G. 20; cf. id. Or. 29: Cassium Longinum occidendum delegaverat, Suet. Calig. 57: studiosos Catonis ad illud volumen delegamus, refer to, Nep. Cato 3 fin.: ad senatum, Liv. 5, 20 fin.—
B. With a thing as object: hunc laborem alteri delegavi, Cael. ap. Cic. Fam. 8, 1; so, curam nepotum alicui, Quint. 4 prooem. § 4: officium alicui, id. 6 prooem. § 1: ministerium triumviris, Tac. Agr. 2; cf.: jurisdictionem magistratibus, Suet. Claud. 23: ordinandas bibliothecas alicui, id. Caes. 56; cf. id. Gramm. 21: obsidione delegata in curam collegae, Liv. 9, 13: delegato sibi officio functi sunt, Lact. 1, 4, 6. —
II. In partic., t. t. in the lang. of business, to assign, transfer, make over, either one who is to pay a debt or the debt itself: delegare est vice sua alium reum dare creditori, vel cui jusserit, Dig. 46, 2, 11: debitorem, ib. 12: debitores nobis deos, Sen. Ben. 4, 11; cf.: delegabo te ad Epicurum, ab illo fiet numeratio, id. Ep. 18, 14: nomen paterni debitoris, Dig. 37, 6, 1.— Absol.: Quinto delegabo, si quid aeri meo alieno superabit, Cic. Att. 13, 46, 3: Balbi regia condicio est delegandi, id. ib. 12, 12: terram, to assign, Vulg. 3 Reg. 11, 18.—
B. Trop., to attribute, impute, ascribe to: si hoc crimen optimis nominibus delegare possumus, Cic. Font. 4, 8; so, causam peccati mortuis, Hirt. B. G. 8, 22, 2: scelera ipsa aliis, Tac. A. 13, 43: omne rei bene aut secus gestae in Etruria decus dedecusque ad Volumnium, Liv. 10, 19; cf.: servati consulis decus ad servum, id. 21, 46 fin.

Origins

  1. Proto-Indo-European*de
  2. Proto-Indo-European*déh₁
  3. Proto-Italic*dē
  4. Latindēlēgō

Latin dē- Proto-Indo-European *leǵ- Proto-Indo-European *-s Proto-Indo-European *lḗǵs? Proto-Indo-European *legʰ- Proto-Indo-European *-s Proto-Indo-European *lḗgʰs? Proto-Italic *lēks Latin lēx Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin lēgō Latin dēlēgō From dē- + lēgō (“send”).

Descendants
  • Catalandelegar
  • Frenchdéléguerfrom Old French delegat
  • Englishdelegatefrom Old French delegat
  • Germandelegieren
  • Italiandelegare
  • Portuguesedelegar
  • Romaniandelega
  • Spanishdelegar
  • Belarusianдэлегава́ць
  • Danishdelegere

Quick answers

What does dēlēgō mean in Latin?
dēlēgō, a verb, means “to send, assign, dispatch, delegate; to confide, entrust; to lay, impose upon”.
What are the principal parts of dēlēgō?
dēlēgō, dēlēgāre, dēlēgāvī, dēlēgātum (first conjugation).
How do you pronounce dēlēgō?
In classical Latin, [deːˈɫeː.ɡoː]; in ecclesiastical (church) Latin, [deˈlɛː.ɡo].
Where does dēlēgō come from?
Proto-Indo-European *de → Proto-Indo-European *déh₁ → Proto-Italic *dē → Latin dēlēgō.