verbfirst conjugation
dēiuvō
dēiuvō (present infinitive dēiuvāre, perfect active dēiuvāvī, supine dēiuvātum)
Classical[ˈdeː.jʊ.woː]Ecclesiastical[ˈdɛː.ju.vo]
Meaning
- to withhold assistance
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēiuvō | dēiuvābam | dēiuvābō | dēiuvāvī | dēiuvāveram | dēiuvāverō |
| 2nd sg. | dēiuvās | dēiuvābās | dēiuvābis | dēiuvāvistī | dēiuvāverās | dēiuvāveris |
| 3rd sg. | dēiuvat | dēiuvābat | dēiuvābit | dēiuvāvit | dēiuvāverat | dēiuvāverit |
| 1st pl. | dēiuvāmus | dēiuvābāmus | dēiuvābimus | dēiuvāvimus | dēiuvāverāmus | dēiuvāverimus |
| 2nd pl. | dēiuvātis | dēiuvābātis | dēiuvābitis | dēiuvāvistis | dēiuvāverātis | dēiuvāveritis |
| 3rd pl. | dēiuvant | dēiuvābant | dēiuvābunt | dēiuvāvērunt dēiuvāvēre | dēiuvāverant | dēiuvāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēiuvem | dēiuvārem | dēiuvāverim | dēiuvāvissem |
| 2nd sg. | dēiuvēs | dēiuvārēs | dēiuvāverīs | dēiuvāvissēs |
| 3rd sg. | dēiuvet | dēiuvāret | dēiuvāverit | dēiuvāvisset |
| 1st pl. | dēiuvēmus | dēiuvārēmus | dēiuvāverīmus | dēiuvāvissēmus |
| 2nd pl. | dēiuvētis | dēiuvārētis | dēiuvāverītis | dēiuvāvissētis |
| 3rd pl. | dēiuvent | dēiuvārent | dēiuvāverint | dēiuvāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēiuvor | dēiuvābar | dēiuvābor |
| 2nd sg. | dēiuvāris dēiuvāre | dēiuvābāris dēiuvābāre | dēiuvāberis dēiuvābere |
| 3rd sg. | dēiuvātur | dēiuvābātur | dēiuvābitur |
| 1st pl. | dēiuvāmur | dēiuvābāmur | dēiuvābimur |
| 2nd pl. | dēiuvāminī | dēiuvābāminī | dēiuvābiminī |
| 3rd pl. | dēiuvantur | dēiuvābantur | dēiuvābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | dēiuver | dēiuvārer |
| 2nd sg. | dēiuvēris dēiuvēre | dēiuvārēris dēiuvārēre |
| 3rd sg. | dēiuvētur | dēiuvārētur |
| 1st pl. | dēiuvēmur | dēiuvārēmur |
| 2nd pl. | dēiuvēminī | dēiuvārēminī |
| 3rd pl. | dēiuventur | dēiuvārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | dēiuvā | dēiuvāre |
| pres. 2nd pl. | dēiuvāte | dēiuvāminī |
| fut. 2nd sg. | dēiuvātō | dēiuvātor |
| fut. 3rd sg. | dēiuvātō | dēiuvātor |
| fut. 2nd pl. | dēiuvātōte | — |
| fut. 3rd pl. | dēiuvantō | dēiuvantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | dēiuvāre | dēiuvārī |
| perfect infinitive | dēiuvāvisse | dēiuvātum esse |
| future infinitive | dēiuvātūrum esse | dēiuvātum īrī |
| present participle | dēiuvāns | — |
| perfect participle | — | dēiuvātus dēiuvāta, dēiuvātā, dēiuvātae, dēiuvātam, dēiuvātārum, dēiuvātās, dēiuvātī, dēiuvātōrum, dēiuvātōs |
| future participle | dēiuvātūrus dēiuvātūra, dēiuvātūrā, dēiuvātūrae, dēiuvātūram, dēiuvātūrārum, dēiuvātūrās, dēiuvātūre, dēiuvātūrī, dēiuvātūrīs, dēiuvātūrō, dēiuvātūrōrum, dēiuvātūrōs, dēiuvātūrum | dēiuvandus dēiuvanda, dēiuvandā, dēiuvandae, dēiuvandam, dēiuvandārum, dēiuvandās, dēiuvande, dēiuvandīs, dēiuvandōrum, dēiuvandōs |
gerunddēiuvandī, dēiuvandō, dēiuvandumsupinedēiuvātum, dēiuvātū
dē-jŭvo, āre,
I. v. n., to leave off helping, to withhold assistance:
deserere illum et dejuvare in rebus advorsis pudet, Plaut. Trin. 2, 2, 63.Origins
- Proto-Indo-European*de
- Proto-Indo-European*déh₁
- Proto-Italic*dē
- Latindēiuvō
Latin dē- Latin iuvō Latin dēiuvō From dē- + iuvō.