adjectivefirst/second-declension adjective
dēclārātīvus
dēclārātīvus (feminine dēclārātīva, neuter dēclārātīvum)
Classical[deː.kɫaː.raːˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[de.kla.raˈtiː.vus]
Meaning
- adjectiveserving for explanation, explanatory
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | dēclārātīvus | dēclārātīva | dēclārātīvum |
| genitive | dēclārātīvī | dēclārātīvae | dēclārātīvī |
| dative | dēclārātīvō | dēclārātīvae | dēclārātīvō |
| accusative | dēclārātīvum | dēclārātīvam | dēclārātīvum |
| ablative | dēclārātīvō | dēclārātīvā | dēclārātīvō |
| vocative | dēclārātīve | dēclārātīva | dēclārātīvum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | dēclārātīvī | dēclārātīvae | dēclārātīva |
| genitive | dēclārātīvōrum | dēclārātīvārum | dēclārātīvōrum |
| dative | dēclārātīvīs | dēclārātīvīs | dēclārātīvīs |
| accusative | dēclārātīvōs | dēclārātīvās | dēclārātīva |
| ablative | dēclārātīvīs | dēclārātīvīs | dēclārātīvīs |
| vocative | dēclārātīvī | dēclārātīvae | dēclārātīva |
dēclārātīvus, a, um, adj. id.,
I. serving for explanation, explanatory (postclass.):
pars, App. Dogm. Plat. 3, p. 30 and 33; Mart. Cap. 4, § 341.—Adv.: dēclārā-tīvē, by way of explanation, Mart. Cap. 4, § 393.Origins
From dēclārō + -īvus.