verbfirst conjugation
cultīvō
cultīvō (present infinitive cultīvāre, perfect active cultīvāvī, supine cultīvātum)
Ecclesiastical[kulˈtiː.vo]
Meaning
- Medieval Latinto cultivate
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | cultīvō | cultīvābam | cultīvābō | cultīvāvī | cultīvāveram | cultīvāverō |
| 2nd sg. | cultīvās | cultīvābās | cultīvābis | cultīvāvistī | cultīvāverās | cultīvāveris |
| 3rd sg. | cultīvat | cultīvābat | cultīvābit | cultīvāvit | cultīvāverat | cultīvāverit |
| 1st pl. | cultīvāmus | cultīvābāmus | cultīvābimus | cultīvāvimus | cultīvāverāmus | cultīvāverimus |
| 2nd pl. | cultīvātis | cultīvābātis | cultīvābitis | cultīvāvistis | cultīvāverātis | cultīvāveritis |
| 3rd pl. | cultīvant | cultīvābant | cultīvābunt | cultīvāvērunt cultīvāvēre | cultīvāverant | cultīvāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | cultīvem | cultīvārem | cultīvāverim | cultīvāvissem |
| 2nd sg. | cultīvēs | cultīvārēs | cultīvāverīs | cultīvāvissēs |
| 3rd sg. | cultīvet | cultīvāret | cultīvāverit | cultīvāvisset |
| 1st pl. | cultīvēmus | cultīvārēmus | cultīvāverīmus | cultīvāvissēmus |
| 2nd pl. | cultīvētis | cultīvārētis | cultīvāverītis | cultīvāvissētis |
| 3rd pl. | cultīvent | cultīvārent | cultīvāverint | cultīvāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | cultīvor | cultīvābar | cultīvābor |
| 2nd sg. | cultīvāris cultīvāre | cultīvābāris cultīvābāre | cultīvāberis cultīvābere |
| 3rd sg. | cultīvātur | cultīvābātur | cultīvābitur |
| 1st pl. | cultīvāmur | cultīvābāmur | cultīvābimur |
| 2nd pl. | cultīvāminī | cultīvābāminī | cultīvābiminī |
| 3rd pl. | cultīvantur | cultīvābantur | cultīvābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | cultīver | cultīvārer |
| 2nd sg. | cultīvēris cultīvēre | cultīvārēris cultīvārēre |
| 3rd sg. | cultīvētur | cultīvārētur |
| 1st pl. | cultīvēmur | cultīvārēmur |
| 2nd pl. | cultīvēminī | cultīvārēminī |
| 3rd pl. | cultīventur | cultīvārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | cultīvā | cultīvāre |
| pres. 2nd pl. | cultīvāte | cultīvāminī |
| fut. 2nd sg. | cultīvātō | cultīvātor |
| fut. 3rd sg. | cultīvātō | cultīvātor |
| fut. 2nd pl. | cultīvātōte | — |
| fut. 3rd pl. | cultīvantō | cultīvantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | cultīvāre | cultīvārī |
| perfect infinitive | cultīvāvisse | cultīvātum esse |
| future infinitive | cultīvātūrum esse | cultīvātum īrī |
| present participle | cultīvāns cultīvante, cultīvantem, cultīvantēs, cultīvantī, cultīvantia, cultīvantibus, cultīvantis, cultīvantīs, cultīvantium | — |
| perfect participle | — | cultīvātus cultīvāta, cultīvātā, cultīvātae, cultīvātam, cultīvātārum, cultīvātās, cultīvātī, cultīvātōrum, cultīvātōs |
| future participle | cultīvātūrus | cultīvandus |
gerundcultīvandī, cultīvandō, cultīvandumsupinecultīvātum, cultīvātū
Origins
From cultīvus (“tilled”), from cultus, perfect passive participle of colō (“to till, cultivate”).
Descendants
- Catalancultivar
- Englishcultivate
- Frenchcultiver
- Germankultivieren
- Italiancultivare
- Italiancoltivare
- Portuguesecultivar
- Romaniancultiva
- Spanishcultivar
- Asturiancautivar