noun · masculinesecond declension
cornuārius
cornuārius m (genitive cornuāriī or cornuārī)
Classical[kɔr.nuˈaː.ri.ʊs]Ecclesiastical[kor.nuˈaː.ri.us]
Meaning
- A maker of horns or trumpets.
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | cornuārius | cornuāriī |
| genitive | cornuāriī cornuārī | cornuāriōrum |
| dative | cornuāriō | cornuāriīs |
| accusative | cornuārium | cornuāriōs |
| ablative | cornuāriō | cornuāriīs |
| vocative | cornuārie | cornuāriī |
cornŭārĭus, ii, m. id.,
I. a maker of horns or trumpets, Dig. 50, 6, 6.
Origins
From cornū (“horn”).