adjectivethird-declension one-termination adjective
cōps
cōps (genitive cōpis)
Classical[ˈkoːps]Ecclesiastical[ˈkɔps]
Meaning
- Old Latinone terminationabounding in, rich, copious
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | cōps | cōps | cōps |
| genitive | cōpis | cōpis | cōpis |
| dative | cōpī | cōpī | cōpī |
| accusative | cōpem | cōpem | cōps |
| ablative | cōpī cōpe | cōpī cōpe | cōpī cōpe |
| vocative | cōps | cōps | cōps |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | cōpēs | cōpēs | cōpia |
| genitive | cōpium | cōpium | cōpium |
| dative | cōpibus | cōpibus | cōpibus |
| accusative | cōpīs cōpēs | cōpīs cōpēs | cōpia |
| ablative | cōpibus | cōpibus | cōpibus |
| vocative | cōpēs | cōpēs | cōpia |
cops, cōpis, adj., v. 1. copis.
Origins
- Proto-Indo-European*ḱe?
- Proto-Indo-European*ḱóm
- Proto-Italic*kom
- Proto-Italic*kom-
- Latincōps
Proto-Indo-European *h₃ep-der. Proto-Italic *opis Latin ops Latin cōps From co- + ops.