What does contrāstō mean in Latin?

contrāstō, a verb, means “to oppose”.

What are the principal parts of contrāstō?

contrāstō, contrāstāre, contrāstāvī (first conjugation, no passive, no supine stem).

In classical Latin, [kɔnˈtraːs.toː]; in ecclesiastical (church) Latin, [konˈtras.to].

Proto-Indo-European *ḱe? → Proto-Indo-European *ḱóm → Proto-Italic *kom → Proto-Italic *kom- → Latin contrāstō.

verbfirst conjugation, no passive, no supine stem

contrāstō (present infinitive contrāstāre, perfect active contrāstāvī)

Classical[kɔnˈtraːs.toː]Ecclesiastical[konˈtras.to]

active indicative
form	present	imperfect	future	perfect	pluperfect	fut. perfect
1st sg.	contrāstō	contrāstābam	contrāstābō	contrāstāvī	contrāstāveram	contrāstāverō
2nd sg.	contrāstās	contrāstābās	contrāstābis	contrāstāvistī	contrāstāverās	contrāstāveris
3rd sg.	contrāstat	contrāstābat	contrāstābit	contrāstāvit	contrāstāverat	contrāstāverit
1st pl.	contrāstāmus	contrāstābāmus	contrāstābimus	contrāstāvimus	contrāstāverāmus	contrāstāverimus
2nd pl.	contrāstātis	contrāstābātis	contrāstābitis	contrāstāvistis	contrāstāverātis	contrāstāveritis
3rd pl.	contrāstant	contrāstābant	contrāstābunt	contrāstāvērunt contrāstāvēre	contrāstāverant	contrāstāverint

active subjunctive

active subjunctive
form	present	imperfect	perfect	pluperfect
1st sg.	contrāstem	contrāstārem	contrāstāverim	contrāstāvissem
2nd sg.	contrāstēs	contrāstārēs	contrāstāverīs	contrāstāvissēs
3rd sg.	contrāstet	contrāstāret	contrāstāverit	contrāstāvisset
1st pl.	contrāstēmus	contrāstārēmus	contrāstāverīmus	contrāstāvissēmus
2nd pl.	contrāstētis	contrāstārētis	contrāstāverītis	contrāstāvissētis
3rd pl.	contrāstent	contrāstārent	contrāstāverint	contrāstāvissent

imperative

infinitives & participles

gerundcontrāstandī, contrāstandō, contrāstandum

Proto-Italic *komterosder. Proto-Italic *komterād Latin contrā Latin stō Latin contrāstō From contrā (“against”) + stō (“to stand”).

Descendants