verbthird conjugation, irregular short imperative
contrādīcō
contrādīcō (present infinitive contrādīcere, perfect active contrādīxī, supine contrādictum)
Classical[kɔn.traːˈdiː.koː]Ecclesiastical[kon.traˈdiː.ko]
Meaning
- oftenwith dativeto speak or allege against, oppose; contradict, gainsay
c. 530-533 C.E., Justinian I, Corpus Juris Civilis: Pandects, 11.7.14.13
In this instance it can be alleged against the plaintiff, "Therefore you have conducted the funeral through a sense of duty."
Latīnē defined in Latin in our graded readers
contrā sententiam dīcōcontrādīcō -ere — in IVLIANVS III: Persia, ch. 16
Conjugation conjugation 3 irregular
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | contrādīcō | contrādīcēbam | contrādīcam | contrādīxī | contrādīxeram | contrādīxerō |
| 2nd sg. | contrādīcis | contrādīcēbās | contrādīcēs | contrādīxistī | contrādīxerās | contrādīxeris |
| 3rd sg. | contrādīcit | contrādīcēbat | contrādīcet | contrādīxit | contrādīxerat | contrādīxerit |
| 1st pl. | contrādīcimus | contrādīcēbāmus | contrādīcēmus | contrādīximus | contrādīxerāmus | contrādīxerimus |
| 2nd pl. | contrādīcitis | contrādīcēbātis | contrādīcētis | contrādīxistis | contrādīxerātis | contrādīxeritis |
| 3rd pl. | contrādīcunt | contrādīcēbant | contrādīcent | contrādīxērunt contrādīxēre | contrādīxerant | contrādīxerint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | contrādīcam | contrādīcerem | contrādīxerim | contrādīxissem |
| 2nd sg. | contrādīcās | contrādīcerēs | contrādīxerīs | contrādīxissēs |
| 3rd sg. | contrādīcat | contrādīceret | contrādīxerit | contrādīxisset |
| 1st pl. | contrādīcāmus | contrādīcerēmus | contrādīxerīmus | contrādīxissēmus |
| 2nd pl. | contrādīcātis | contrādīcerētis | contrādīxerītis | contrādīxissētis |
| 3rd pl. | contrādīcant | contrādīcerent | contrādīxerint | contrādīxissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | contrādīcor | contrādīcēbar | contrādīcar |
| 2nd sg. | contrādīceris contrādīcere | contrādīcēbāris contrādīcēbāre | contrādīcēris contrādīcēre |
| 3rd sg. | contrādīcitur | contrādīcēbātur | contrādīcētur |
| 1st pl. | contrādīcimur | contrādīcēbāmur | contrādīcēmur |
| 2nd pl. | contrādīciminī | contrādīcēbāminī | contrādīcēminī |
| 3rd pl. | contrādīcuntur | contrādīcēbantur | contrādīcentur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | contrādīcar | contrādīcerer |
| 2nd sg. | contrādīcāris contrādīcāre | contrādīcerēris contrādīcerēre |
| 3rd sg. | contrādīcātur | contrādīcerētur |
| 1st pl. | contrādīcāmur | contrādīcerēmur |
| 2nd pl. | contrādīcāminī | contrādīcerēminī |
| 3rd pl. | contrādīcantur | contrādīcerentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | contrādīc contrādīce | contrādīcere |
| pres. 2nd pl. | contrādīcite | contrādīciminī |
| fut. 2nd sg. | contrādīcitō | contrādīcitor |
| fut. 3rd sg. | contrādīcitō | contrādīcitor |
| fut. 2nd pl. | contrādīcitōte | — |
| fut. 3rd pl. | contrādīcuntō | contrādīcuntor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | contrādīcere | contrādīcī |
| perfect infinitive | contrādīxisse | contrādictum esse |
| future infinitive | contrādictūrum esse | contrādictum īrī |
| present participle | contrādīcēns contrādīcente, contrādīcentem, contrādīcentēs, contrādīcentī, contrādīcentia, contrādīcentibus, contrādīcentis, contrādīcentīs, contrādīcentium | — |
| perfect participle | — | contrādictus |
| future participle | contrādictūrus contrādictūra, contrādictūrā, contrādictūrae, contrādictūram, contrādictūrārum, contrādictūrās, contrādictūre, contrādictūrī, contrādictūrīs, contrādictūrō, contrādictūrōrum, contrādictūrōs, contrādictūrum | contrādīcendus contrādīcundus, contrādīcenda, contrādīcendā, contrādīcendae, contrādīcendam, contrādīcendārum, contrādīcendās, contrādīcende, contrādīcendīs, contrādīcendōrum, contrādīcendōs |
gerundcontrādīcendī, contrādīcendō, contrādīcendumsupinecontrādictum, contrādictū
contrā-dīco, xi, ctum, 3, v. n., until the post-Aug. per. always written as two words, v. contra, I. B. 9.
Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
contrā-dīcō dīxī, dictus, ere,
to speak against, contradict: sententiis aliorum, Ta.: contradicentibus inimicis, Cs.
Origins
From contrā- (“against”) + dīcō (“to say, speak”).
Descendants
- Catalancontradir
- Englishcontradict
- Frenchcontredire
- Italiancontraddire
- Portuguesecontradizer
- Romaniancontrazice
- Spanishcontradecir
- Asturiancontradicir
- Galiciancontradicir