LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

contemplātīvus

contemplātīvus (feminine contemplātīva, neuter contemplātīvum)
Classical[kɔn.tɛm.pɫaːˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[kon.tem.plaˈtiː.vus]

Meaning

  1. adjectivecontemplative, speculative
  2. adjectivetheoretical

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativecontemplātīvuscontemplātīvacontemplātīvum
genitivecontemplātīvīcontemplātīvaecontemplātīvī
dativecontemplātīvōcontemplātīvaecontemplātīvō
accusativecontemplātīvumcontemplātīvamcontemplātīvum
ablativecontemplātīvōcontemplātīvācontemplātīvō
vocativecontemplātīvecontemplātīvacontemplātīvum
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativecontemplātīvīcontemplātīvaecontemplātīva
genitivecontemplātīvōrumcontemplātīvārumcontemplātīvōrum
dativecontemplātīvīscontemplātīvīscontemplātīvīs
accusativecontemplātīvōscontemplātīvāscontemplātīva
ablativecontemplātīvīscontemplātīvīscontemplātīvīs
vocativecontemplātīvīcontemplātīvaecontemplātīva

contemplātīvus, a, um, adj. id.,
I. contemplative, speculative: philosophia (opp. activa), theoretical (formed after the Gr. θεωρητικός), Sen. Ep. 95, 10: sapientiae pars, Aug. Civ. Dei, 8, 4: vita, Fulg. Myth. 2, 1.

Origins

From contemplātus + -̄īvus.

Descendants
  • Catalancontemplatiu
  • Frenchcontemplatif
  • Italiancontemplativo
  • Occitancontemplatiu
  • Portuguesecontemplativo
  • Romaniancontemplativ
  • Spanishcontemplativo
  • Galiciancontemplativo

In English words that came into English from contemplātīvus

  • contemplativecontemplātīvus

Quick answers

What does contemplātīvus mean in Latin?
contemplātīvus, a adjective, means “contemplative, speculative; theoretical”.
How do you pronounce contemplātīvus?
In classical Latin, [kɔn.tɛm.pɫaːˈtiː.wʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [kon.tem.plaˈtiː.vus].