LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

cōnsuētūdinārius

cōnsuētūdinārius (feminine cōnsuētūdināria, neuter cōnsuētūdinārium, adverb cōnsuētūdināriē)
Classical[kõː.sʷeː.tuː.dɪˈnaː.ri.ʊs]Ecclesiastical[kon.sʷe.tu.diˈnaː.ri.us]

Meaning

  1. Late Latinadjectivecustomary, ordinary, usual
    c. 430 CE – c. 489 CE, Sidonius Apollinaris, Epistulae 7.11.1
    400 CE – 470 CE, Salvianus, De gubernatione Dei 6

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativecōnsuētūdināriuscōnsuētūdināriacōnsuētūdinārium
genitivecōnsuētūdināriīcōnsuētūdināriaecōnsuētūdināriī
dativecōnsuētūdināriōcōnsuētūdināriaecōnsuētūdināriō
accusativecōnsuētūdināriumcōnsuētūdināriamcōnsuētūdinārium
ablativecōnsuētūdināriōcōnsuētūdināriācōnsuētūdināriō
vocativecōnsuētūdināriecōnsuētūdināriacōnsuētūdinārium
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativecōnsuētūdināriīcōnsuētūdināriaecōnsuētūdināria
genitivecōnsuētūdināriōrumcōnsuētūdināriārumcōnsuētūdināriōrum
dativecōnsuētūdināriīscōnsuētūdināriīscōnsuētūdināriīs
accusativecōnsuētūdināriōscōnsuētūdināriāscōnsuētūdināria
ablativecōnsuētūdināriīscōnsuētūdināriīscōnsuētūdināriīs
vocativecōnsuētūdināriīcōnsuētūdināriaecōnsuētūdināria

consŭētūdĭnārĭus, a, um, adj. consuetudo,
I. customary, ordinary, usual (late Lat.): portitor. Sid. Ep. 7, 11: carnes, Salv. Gub. Dei. 6, p. 219 al.—Adv.: consŭētū-dĭnārĭē, in the usual manner, Cassiod. Var. 12, 2 fin.

Origins

Proto-Indo-European *-yósder. Proto-Italic *-āzios Latin -ārius Latin cōnsuētūdinārius From cōnsuētūdō (“custom, habit”) + -ārius (“-ary”, adjectival suffix).

Quick answers

What does cōnsuētūdinārius mean in Latin?
cōnsuētūdinārius, a adjective, means “customary, ordinary, usual”.
How do you pronounce cōnsuētūdinārius?
In classical Latin, [kõː.sʷeː.tuː.dɪˈnaː.ri.ʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [kon.sʷe.tu.diˈnaː.ri.us].