What does conquestō mean in Latin?

conquestō, a verb, means “to obtain other than by inheritance; buy, purchase, exchange; to conquer”.

What are the principal parts of conquestō?

conquestō, conquestāre, conquestāvī, conquestātum (first conjugation).

In classical Latin, [kɔŋˈkʷɛs.toː]; in ecclesiastical (church) Latin, [koŋˈkʷɛs.to].

verbfirst conjugation

conquestō (present infinitive conquestāre, perfect active conquestāvī, supine conquestātum)

Classical[kɔŋˈkʷɛs.toː]Ecclesiastical[koŋˈkʷɛs.to]

active indicative
form	present	imperfect	future	perfect	pluperfect	fut. perfect
1st sg.	conquestō	conquestābam	conquestābō	conquestāvī	conquestāveram	conquestāverō conquestārō
2nd sg.	conquestās	conquestābās	conquestābis	conquestāvistī conquestāstī	conquestāverās conquestārās	conquestāveris
3rd sg.	conquestat	conquestābat	conquestābit	conquestāvit	conquestāverat conquestārat	conquestāverit conquestārit
1st pl.	conquestāmus	conquestābāmus	conquestābimus	conquestāvimus	conquestāverāmus	conquestāverimus conquestārimus
2nd pl.	conquestātis	conquestābātis	conquestābitis	conquestāvistis conquestāstis	conquestāverātis conquestārātis	conquestāveritis conquestāritis
3rd pl.	conquestant	conquestābant	conquestābunt	conquestāvērunt conquestāvēre, conquestārunt	conquestāverant conquestārant	conquestāverint conquestārint

active subjunctive

active subjunctive
form	present	imperfect	perfect	pluperfect
1st sg.	conquestem	conquestārem	conquestāverim conquestārim	conquestāvissem conquestāssem
2nd sg.	conquestēs	conquestārēs	conquestāverīs	conquestāvissēs conquestāssēs
3rd sg.	conquestet	conquestāret	conquestāverit conquestārit	conquestāvisset conquestāsset
1st pl.	conquestēmus	conquestārēmus	conquestāverīmus conquestārīmus	conquestāvissēmus conquestāssēmus
2nd pl.	conquestētis	conquestārētis	conquestāverītis conquestārītis	conquestāvissētis conquestāssētis
3rd pl.	conquestent	conquestārent	conquestāverint conquestārint	conquestāvissent conquestāssent

passive indicative

passive indicative
form	present	imperfect	future
1st sg.	conquestor	conquestābar	conquestābor
2nd sg.	conquestāris conquestāre	conquestābāris conquestābāre	conquestāberis conquestābere
3rd sg.	conquestātur	conquestābātur	conquestābitur
1st pl.	conquestāmur	conquestābāmur	conquestābimur
2nd pl.	conquestāminī	conquestābāminī	conquestābiminī
3rd pl.	conquestantur	conquestābantur	conquestābuntur

passive subjunctive

passive subjunctive
form	present	imperfect
1st sg.	conquester	conquestārer
2nd sg.	conquestēris conquestēre	conquestārēris conquestārēre
3rd sg.	conquestētur	conquestārētur
1st pl.	conquestēmur	conquestārēmur
2nd pl.	conquestēminī	conquestārēminī
3rd pl.	conquestentur	conquestārentur

imperative

infinitives & participles

infinitives & participles
form	active	passive
present infinitive	conquestāre	conquestārī
perfect infinitive	conquestāvisse conquestāsse	conquestātum esse
future infinitive	conquestātūrum esse	conquestātum īrī
present participle	conquestāns	—
perfect participle	—	conquestātus conquestāta, conquestātā, conquestātae, conquestātam, conquestātārum, conquestātās, conquestātī, conquestātōrum, conquestātōs
future participle	conquestātūrus conquestātūra, conquestātūrā, conquestātūrae, conquestātūram, conquestātūrārum, conquestātūrās, conquestātūre, conquestātūrī, conquestātūrīs, conquestātūrō, conquestātūrōrum, conquestātūrōs, conquestātūrum	conquestandus conquestanda, conquestandā, conquestandae, conquestandam, conquestandārum, conquestandās, conquestande, conquestandīs, conquestandōrum, conquestandōs

gerundconquestandī, conquestandō, conquestandumsupineconquestātum, conquestātū