adjectivethird-declension two-termination adjective
cōnfātālis
cōnfātālis (neuter cōnfātāle)
Classical[kõː.faːˈtaː.lɪs]Ecclesiastical[koɱ.faˈtaː.lis]
Meaning
- two terminationbound by the same fate
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | cōnfātālis | cōnfātālis | cōnfātāle |
| genitive | cōnfātālis | cōnfātālis | cōnfātālis |
| dative | cōnfātālī | cōnfātālī | cōnfātālī |
| accusative | cōnfātālem | cōnfātālem | cōnfātāle |
| ablative | cōnfātālī | cōnfātālī | cōnfātālī |
| vocative | cōnfātālis | cōnfātālis | cōnfātāle |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | cōnfātālēs | cōnfātālēs | cōnfātālia |
| genitive | cōnfātālium | cōnfātālium | cōnfātālium |
| dative | cōnfātālibus | cōnfātālibus | cōnfātālibus |
| accusative | cōnfātālīs cōnfātālēs | cōnfātālīs cōnfātālēs | cōnfātālia |
| ablative | cōnfātālibus | cōnfātālibus | cōnfātālibus |
| vocative | cōnfātālēs | cōnfātālēs | cōnfātālia |
con-fātālis, e,
I. adj., jointly dependent on fate, decided by fate; the Gr. συνειμαρμένος:
copulata res est et confatalis, Cic. Fat. 13, 30.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
cōn-fātālis e, adj.,
associated by fate: res.
Origins
- Proto-Indo-European*ḱe?
- Proto-Indo-European*ḱóm
- Proto-Italic*kom
- Proto-Italic*kom-
- Latincōnfātālis
Latin fātālis Latin cōnfātālis From con- + fātālis (“of fate”).