What does condēcernō mean in Latin?

condēcernō, a verb, means “to decide, settle or determine together”.

What are the principal parts of condēcernō?

condēcernō, condēcernere, condēcrēvī, condēcrētum (third conjugation).

In classical Latin, [kɔn.deːˈkɛr.noː]; in ecclesiastical (church) Latin, [kon.deˈt͡ʃɛr.no].

Proto-Indo-European *ḱe? → Proto-Indo-European *ḱóm → Proto-Italic *kom → Proto-Italic *kom- → Latin condēcernō.

verbthird conjugation

condēcernō (present infinitive condēcernere, perfect active condēcrēvī, supine condēcrētum)

Classical[kɔn.deːˈkɛr.noː]Ecclesiastical[kon.deˈt͡ʃɛr.no]

active indicative
form	present	imperfect	future	perfect	pluperfect	fut. perfect
1st sg.	condēcernō	condēcernēbam	condēcernam	condēcrēvī	condēcrēveram	condēcrēverō
2nd sg.	condēcernis	condēcernēbās	condēcernēs	condēcrēvistī	condēcrēverās	condēcrēveris
3rd sg.	condēcernit	condēcernēbat	condēcernet	condēcrēvit	condēcrēverat	condēcrēverit
1st pl.	condēcernimus	condēcernēbāmus	condēcernēmus	condēcrēvimus	condēcrēverāmus	condēcrēverimus
2nd pl.	condēcernitis	condēcernēbātis	condēcernētis	condēcrēvistis	condēcrēverātis	condēcrēveritis
3rd pl.	condēcernunt	condēcernēbant	condēcernent	condēcrēvērunt condēcrēvēre	condēcrēverant	condēcrēverint

active subjunctive

active subjunctive
form	present	imperfect	perfect	pluperfect
1st sg.	condēcernam	condēcernerem	condēcrēverim	condēcrēvissem
2nd sg.	condēcernās	condēcernerēs	condēcrēverīs	condēcrēvissēs
3rd sg.	condēcernat	condēcerneret	condēcrēverit	condēcrēvisset
1st pl.	condēcernāmus	condēcernerēmus	condēcrēverīmus	condēcrēvissēmus
2nd pl.	condēcernātis	condēcernerētis	condēcrēverītis	condēcrēvissētis
3rd pl.	condēcernant	condēcernerent	condēcrēverint	condēcrēvissent

passive indicative

passive indicative
form	present	imperfect	future
1st sg.	condēcernor	condēcernēbar	condēcernar
2nd sg.	condēcerneris condēcernere	condēcernēbāris condēcernēbāre	condēcernēris condēcernēre
3rd sg.	condēcernitur	condēcernēbātur	condēcernētur
1st pl.	condēcernimur	condēcernēbāmur	condēcernēmur
2nd pl.	condēcerniminī	condēcernēbāminī	condēcernēminī
3rd pl.	condēcernuntur	condēcernēbantur	condēcernentur

passive subjunctive

passive subjunctive
form	present	imperfect
1st sg.	condēcernar	condēcernerer
2nd sg.	condēcernāris condēcernāre	condēcernerēris condēcernerēre
3rd sg.	condēcernātur	condēcernerētur
1st pl.	condēcernāmur	condēcernerēmur
2nd pl.	condēcernāminī	condēcernerēminī
3rd pl.	condēcernantur	condēcernerentur

imperative

infinitives & participles

infinitives & participles
form	active	passive
present infinitive	condēcernere	condēcernī
perfect infinitive	condēcrēvisse	condēcrētum esse
future infinitive	condēcrētūrum esse	condēcrētum īrī
present participle	condēcernēns	—
perfect participle	—	condēcrētus condēcrēta, condēcrētā, condēcrētae, condēcrētam, condēcrētārum, condēcrētās, condēcrēte, condēcrētī, condēcrētīs, condēcrētō, condēcrētōrum, condēcrētōs
future participle	condēcrētūrus condēcrētūra, condēcrētūrā, condēcrētūrae, condēcrētūram, condēcrētūrārum, condēcrētūrās, condēcrētūre, condēcrētūrī, condēcrētūrīs, condēcrētūrō, condēcrētūrōrum, condēcrētūrōs, condēcrētūrum	condēcernendus condēcernundus, condēcernenda, condēcernendā, condēcernendae, condēcernendam, condēcernendārum, condēcernendās, condēcernende, condēcernendīs, condēcernendōrum, condēcernendōs

gerundcondēcernendī, condēcernendō, condēcernendumsupinecondēcrētum, condēcrētū

con-dēcerno, ĕre,

I. v. a., to decide, determine together, Cassiod. Hist. Eccl. 2, 12 med.

Latin dēcernō Latin condēcernō From con- (“with, together”) + dēcernō (“decide, settle; contend; judge”).