verbfirst conjugation
conclāvō
conclāvō (present infinitive conclāvāre, perfect active conclāvāvī, supine conclāvātum)
Classical[kɔŋˈkɫaː.woː]Ecclesiastical[koŋˈklaː.vo]
Meaning
- Medieval Latinto nail together, fasten with nails
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | conclāvō | conclāvābam | conclāvābō | conclāvāvī | conclāvāveram | conclāvāverō |
| 2nd sg. | conclāvās | conclāvābās | conclāvābis | conclāvāvistī | conclāvāverās | conclāvāveris |
| 3rd sg. | conclāvat | conclāvābat | conclāvābit | conclāvāvit | conclāvāverat | conclāvāverit |
| 1st pl. | conclāvāmus | conclāvābāmus | conclāvābimus | conclāvāvimus | conclāvāverāmus | conclāvāverimus |
| 2nd pl. | conclāvātis | conclāvābātis | conclāvābitis | conclāvāvistis | conclāvāverātis | conclāvāveritis |
| 3rd pl. | conclāvant | conclāvābant | conclāvābunt | conclāvāvērunt conclāvāvēre | conclāvāverant | conclāvāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | conclāvem | conclāvārem | conclāvāverim | conclāvāvissem |
| 2nd sg. | conclāvēs | conclāvārēs | conclāvāverīs | conclāvāvissēs |
| 3rd sg. | conclāvet | conclāvāret | conclāvāverit | conclāvāvisset |
| 1st pl. | conclāvēmus | conclāvārēmus | conclāvāverīmus | conclāvāvissēmus |
| 2nd pl. | conclāvētis | conclāvārētis | conclāvāverītis | conclāvāvissētis |
| 3rd pl. | conclāvent | conclāvārent | conclāvāverint | conclāvāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | conclāvor | conclāvābar | conclāvābor |
| 2nd sg. | conclāvāris conclāvāre | conclāvābāris conclāvābāre | conclāvāberis conclāvābere |
| 3rd sg. | conclāvātur | conclāvābātur | conclāvābitur |
| 1st pl. | conclāvāmur | conclāvābāmur | conclāvābimur |
| 2nd pl. | conclāvāminī | conclāvābāminī | conclāvābiminī |
| 3rd pl. | conclāvantur | conclāvābantur | conclāvābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | conclāver | conclāvārer |
| 2nd sg. | conclāvēris conclāvēre | conclāvārēris conclāvārēre |
| 3rd sg. | conclāvētur | conclāvārētur |
| 1st pl. | conclāvēmur | conclāvārēmur |
| 2nd pl. | conclāvēminī | conclāvārēminī |
| 3rd pl. | conclāventur | conclāvārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | conclāvā | conclāvāre |
| pres. 2nd pl. | conclāvāte | conclāvāminī |
| fut. 2nd sg. | conclāvātō | conclāvātor |
| fut. 3rd sg. | conclāvātō | conclāvātor |
| fut. 2nd pl. | conclāvātōte | — |
| fut. 3rd pl. | conclāvantō | conclāvantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | conclāvāre | conclāvārī |
| perfect infinitive | conclāvāvisse | conclāvātum esse |
| future infinitive | conclāvātūrum esse | conclāvātum īrī |
| present participle | conclāvāns | — |
| perfect participle | — | conclāvātus |
| future participle | conclāvātūrus | conclāvandus |
gerundconclāvandī, conclāvandō, conclāvandumsupineconclāvātum, conclāvātū
conclāvo,
I. to nail together, συνηλῶ, Gloss. Gr. Lat.
Origins
- Proto-Indo-European*ḱe?
- Proto-Indo-European*ḱóm
- Proto-Italic*kom
- Proto-Italic*kom-
- Latinconclāvō
Proto-Indo-European *kleh₂w-der. Proto-Indo-European *kleh₂wos Proto-Italic *klāwos Latin clāvus Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin clāvō Latin conclāvō From con- + clāvō.