LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

complēmentārius

complēmentārius (feminine complēmentāria, neuter complēmentārium)
Classical[kɔm.pɫeː.mɛnˈtaː.ri.ʊs]Ecclesiastical[kom.ple.menˈtaː.ri.us]

Meaning

  1. adjectivecomplementary

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativecomplēmentāriuscomplēmentāriacomplēmentārium
genitivecomplēmentāriīcomplēmentāriaecomplēmentāriī
dativecomplēmentāriōcomplēmentāriaecomplēmentāriō
accusativecomplēmentāriumcomplēmentāriamcomplēmentārium
ablativecomplēmentāriōcomplēmentāriācomplēmentāriō
vocativecomplēmentāriecomplēmentāriacomplēmentārium
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativecomplēmentāriīcomplēmentāriaecomplēmentāria
genitivecomplēmentāriōrumcomplēmentāriārumcomplēmentāriōrum
dativecomplēmentāriīscomplēmentāriīscomplēmentāriīs
accusativecomplēmentāriōscomplēmentāriāscomplēmentāria
ablativecomplēmentāriīscomplēmentāriīscomplēmentāriīs
vocativecomplēmentāriīcomplēmentāriaecomplēmentāria

Quick answers

What does complēmentārius mean in Latin?
complēmentārius, a adjective, means “complementary”.
How do you pronounce complēmentārius?
In classical Latin, [kɔm.pɫeː.mɛnˈtaː.ri.ʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [kom.ple.menˈtaː.ri.us].