verbfirst conjugation
compācō
compācō (present infinitive compācāre, perfect active compācāvī, supine compācātum)
Classical[kɔmˈpaː.koː]Ecclesiastical[komˈpaː.ko]
Meaning
- to bring to peace
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | compācō | compācābam | compācābō | compācāvī | compācāveram | compācāverō |
| 2nd sg. | compācās | compācābās | compācābis | compācāvistī | compācāverās | compācāveris |
| 3rd sg. | compācat | compācābat | compācābit | compācāvit | compācāverat | compācāverit |
| 1st pl. | compācāmus | compācābāmus | compācābimus | compācāvimus | compācāverāmus | compācāverimus |
| 2nd pl. | compācātis | compācābātis | compācābitis | compācāvistis | compācāverātis | compācāveritis |
| 3rd pl. | compācant | compācābant | compācābunt | compācāvērunt compācāvēre | compācāverant | compācāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | compācem | compācārem | compācāverim | compācāvissem |
| 2nd sg. | compācēs | compācārēs | compācāverīs | compācāvissēs |
| 3rd sg. | compācet | compācāret | compācāverit | compācāvisset |
| 1st pl. | compācēmus | compācārēmus | compācāverīmus | compācāvissēmus |
| 2nd pl. | compācētis | compācārētis | compācāverītis | compācāvissētis |
| 3rd pl. | compācent | compācārent | compācāverint | compācāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | compācor | compācābar | compācābor |
| 2nd sg. | compācāris compācāre | compācābāris compācābāre | compācāberis compācābere |
| 3rd sg. | compācātur | compācābātur | compācābitur |
| 1st pl. | compācāmur | compācābāmur | compācābimur |
| 2nd pl. | compācāminī | compācābāminī | compācābiminī |
| 3rd pl. | compācantur | compācābantur | compācābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | compācer | compācārer |
| 2nd sg. | compācēris compācēre | compācārēris compācārēre |
| 3rd sg. | compācētur | compācārētur |
| 1st pl. | compācēmur | compācārēmur |
| 2nd pl. | compācēminī | compācārēminī |
| 3rd pl. | compācentur | compācārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | compācā | compācāre |
| pres. 2nd pl. | compācāte | compācāminī |
| fut. 2nd sg. | compācātō | compācātor |
| fut. 3rd sg. | compācātō | compācātor |
| fut. 2nd pl. | compācātōte | — |
| fut. 3rd pl. | compācantō | compācantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | compācāre | compācārī |
| perfect infinitive | compācāvisse | compācātum esse |
| future infinitive | compācātūrum esse | compācātum īrī |
| present participle | compācāns | — |
| perfect participle | — | compācātus |
| future participle | compācātūrus | compācandus |
gerundcompācandī, compācandō, compācandumsupinecompācātum, compācātū
com-pāco, āre, v. a.,
I. to bring to peace (eccl. Lat.):
Aegyptios, Cassiod. Hist. Eccl. 1, 20; 8, 13.Origins
- Proto-Indo-European*ḱe?
- Proto-Indo-European*ḱóm
- Proto-Italic*kom
- Proto-Italic*kom-
- Latincompācō
Latin com- Proto-Indo-European *peh₂ḱ-der. Latin pācō Latin compācō From com- + pācō.