LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
verbfirst conjugation

combīnō

combīnō (present infinitive combīnāre, perfect active combīnāvī, supine combīnātum)
Classical[kɔmˈbiː.noː]Ecclesiastical[komˈbiː.no]

Meaning

  1. to combine, unite

Conjugation conjugation 1

active indicative
formpresentimperfectfutureperfectpluperfectfut. perfect
1st sg.combīnōcombīnābamcombīnābōcombīnāvīcombīnāveramcombīnāverō
combīnārō
2nd sg.combīnāscombīnābāscombīnābiscombīnāvistī
combīnāstī		combīnāverās
combīnārās		combīnāveris
3rd sg.combīnatcombīnābatcombīnābitcombīnāvitcombīnāverat
combīnārat		combīnāverit
combīnārit
1st pl.combīnāmuscombīnābāmuscombīnābimuscombīnāvimuscombīnāverāmuscombīnāverimus
combīnārimus
2nd pl.combīnātiscombīnābātiscombīnābitiscombīnāvistis
combīnāstis		combīnāverātis
combīnārātis		combīnāveritis
combīnāritis
3rd pl.combīnantcombīnābantcombīnābuntcombīnāvērunt
combīnāvēre, combīnārunt		combīnāverant
combīnārant		combīnāverint
combīnārint
active subjunctive
active subjunctive
formpresentimperfectperfectpluperfect
1st sg.combīnemcombīnāremcombīnāverim
combīnārim		combīnāvissem
combīnāssem
2nd sg.combīnēscombīnārēscombīnāverīscombīnāvissēs
combīnāssēs
3rd sg.combīnetcombīnāretcombīnāverit
combīnārit		combīnāvisset
combīnāsset
1st pl.combīnēmuscombīnārēmuscombīnāverīmus
combīnārīmus		combīnāvissēmus
combīnāssēmus
2nd pl.combīnētiscombīnārētiscombīnāverītis
combīnārītis		combīnāvissētis
combīnāssētis
3rd pl.combīnentcombīnārentcombīnāverint
combīnārint		combīnāvissent
combīnāssent
passive indicative
passive indicative
formpresentimperfectfuture
1st sg.combīnorcombīnābarcombīnābor
2nd sg.combīnāris
combīnāre		combīnābāris
combīnābāre		combīnāberis
combīnābere
3rd sg.combīnāturcombīnābāturcombīnābitur
1st pl.combīnāmurcombīnābāmurcombīnābimur
2nd pl.combīnāminīcombīnābāminīcombīnābiminī
3rd pl.combīnanturcombīnābanturcombīnābuntur
passive subjunctive
passive subjunctive
formpresentimperfect
1st sg.combīnercombīnārer
2nd sg.combīnēris
combīnēre		combīnārēris
combīnārēre
3rd sg.combīnēturcombīnārētur
1st pl.combīnēmurcombīnārēmur
2nd pl.combīnēminīcombīnārēminī
3rd pl.combīnenturcombīnārentur
imperative
imperative
formactivepassive
pres. 2nd sg.combīnācombīnāre
pres. 2nd pl.combīnātecombīnāminī
fut. 2nd sg.combīnātōcombīnātor
fut. 3rd sg.combīnātōcombīnātor
fut. 2nd pl.combīnātōte—
fut. 3rd pl.combīnantōcombīnantor
infinitives & participles
infinitives & participles
formactivepassive
present infinitivecombīnārecombīnārī
perfect infinitivecombīnāvisse
combīnāsse		combīnātum esse
future infinitivecombīnātūrum essecombīnātum īrī
present participlecombīnāns—
perfect participle—combīnātus
combīnāta, combīnātā, combīnātae, combīnātam, combīnātārum, combīnātās, combīnātī, combīnātōrum, combīnātōs
future participlecombīnātūrus
combīnātūra, combīnātūrā, combīnātūrae, combīnātūram, combīnātūrārum, combīnātūrās, combīnātūre, combīnātūrī, combīnātūrīs, combīnātūrō, combīnātūrōrum, combīnātūrōs, combīnātūrum		combīnandus
combīnanda, combīnandā, combīnandae, combīnandam, combīnandārum, combīnandās, combīnande, combīnandīs, combīnandōrum, combīnandōs
gerundcombīnandī, combīnandō, combīnandumsupinecombīnātum, combīnātū

com-bīno (conb-), no
I. perf., ātum, 1, v. a. bini, to unite, combine (late Lat.): combinat ζευγνὐει, συνάπτει, Gloss. Lat.; ζευγίζω combino, Gloss. Gr. Lat.; part. perf. combinatus, Aug. Conf. 8, 6; Sid. Ep. 9, 8.

Origins

Late or Post-Classical Latin. From con- + bīnī.

Elsewhere
  • Catalancombinar
  • Englishcombinate
  • Germankombinieren
  • Italiancombinare
  • Frenchcombinerfrom Middle French combiner
  • Englishcombinefrom Middle French combiner
  • Occitancombinar
  • Portuguesecombinar
  • Romaniancombina
  • Spanishcombinar
Norwegian
  • Norwegian Bokmålkombinere
  • Norwegian Nynorskkombinere
Serbo-Croatian
  • Cyrillic scriptкомбиновати
  • Latin scriptkombinovati

In English words that came into English from combīnō

  • combinecombīnō
  • combinationcombīnātiō
  • combinatecombīnātus

Quick answers

What does combīnō mean in Latin?
combīnō, a verb, means “to combine, unite”.
What are the principal parts of combīnō?
combīnō, combīnāre, combīnāvī, combīnātum (first conjugation).
How do you pronounce combīnō?
In classical Latin, [kɔmˈbiː.noː]; in ecclesiastical (church) Latin, [komˈbiː.no].
Which English words come from combīnō?
English words that go back to Latin combīnō include combine, combinate and combination.