verbfirst conjugation, no perfect stem
clārigō
clārigō (present infinitive clārigāre, supine clārigātum)
Classical[ˈkɫaː.rɪ.ɡoː]Ecclesiastical[ˈklaː.ri.ɡo]
Meaning
- intransitiveto declare war against an enemy by means of a clarigatio ceremony
Conjugation conjugation 1 no-perfect
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | clārigō | clārigābam | clārigābō | — | — | — |
| 2nd sg. | clārigās | clārigābās | clārigābis | — | — | — |
| 3rd sg. | clārigat | clārigābat | clārigābit | — | — | — |
| 1st pl. | clārigāmus | clārigābāmus | clārigābimus | — | — | — |
| 2nd pl. | clārigātis | clārigābātis | clārigābitis | — | — | — |
| 3rd pl. | clārigant | clārigābant | clārigābunt | — | — | — |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | clārigem | clārigārem | — | — |
| 2nd sg. | clārigēs | clārigārēs | — | — |
| 3rd sg. | clāriget | clārigāret | — | — |
| 1st pl. | clārigēmus | clārigārēmus | — | — |
| 2nd pl. | clārigētis | clārigārētis | — | — |
| 3rd pl. | clārigent | clārigārent | — | — |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | clārigor | clārigābar | clārigābor |
| 2nd sg. | clārigāris clārigāre | clārigābāris clārigābāre | clārigāberis clārigābere |
| 3rd sg. | clārigātur | clārigābātur | clārigābitur |
| 1st pl. | clārigāmur | clārigābāmur | clārigābimur |
| 2nd pl. | clārigāminī | clārigābāminī | clārigābiminī |
| 3rd pl. | clārigantur | clārigābantur | clārigābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | clāriger | clārigārer |
| 2nd sg. | clārigēris clārigēre | clārigārēris clārigārēre |
| 3rd sg. | clārigētur | clārigārētur |
| 1st pl. | clārigēmur | clārigārēmur |
| 2nd pl. | clārigēminī | clārigārēminī |
| 3rd pl. | clārigentur | clārigārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | clārigā | clārigāre |
| pres. 2nd pl. | clārigāte | clārigāminī |
| fut. 2nd sg. | clārigātō | clārigātor |
| fut. 3rd sg. | clārigātō | clārigātor |
| fut. 2nd pl. | clārigātōte | — |
| fut. 3rd pl. | clārigantō | clārigantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | clārigāre | clārigārī |
| perfect infinitive | — | clārigātum esse |
| future infinitive | clārigātūrum esse | clārigātum īrī |
| present participle | clārigāns | — |
| perfect participle | — | clārigātus |
| future participle | clārigātūrus | clārigandus |
gerundclārigandī, clārigandō, clārigandumsupineclārigātum, clārigātū
clārĭgo, no
I. perf., ātum, 1, v. n. [clarus]; t. t. of the Fetiales, to proclaim war against an enemy with certain religious ceremonies (cf. Liv. 1, 32, 5 sq.; Serv. ad Verg. A. 9, 53; 10, 14; Dict. of Antiq.); Plin. 22, 2, 3, § 5; cf. clarigatio, and Lachm. ad Lucr. 5, 947.
Origins
- Proto-Indo-European*kelh₁-
- Proto-Indo-European*kl̥h₁rós
- Proto-Italic*klāros
- Latinclārigō
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ōder. Latin -igō Latin clārigō From clārus (“clear; famous”) + -igō.