verbfirst conjugation
clāricō
clāricō (present infinitive clāricāre, perfect active clāricāvī, supine clāricātum)
Classical[ˈkɫaː.rɪ.koː]Ecclesiastical[ˈklaː.ri.ko]
Meaning
- to glow, gleam
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | clāricō | clāricābam | clāricābō | clāricāvī | clāricāveram | clāricāverō |
| 2nd sg. | clāricās | clāricābās | clāricābis | clāricāvistī | clāricāverās | clāricāveris |
| 3rd sg. | clāricat | clāricābat | clāricābit | clāricāvit | clāricāverat | clāricāverit |
| 1st pl. | clāricāmus | clāricābāmus | clāricābimus | clāricāvimus | clāricāverāmus | clāricāverimus |
| 2nd pl. | clāricātis | clāricābātis | clāricābitis | clāricāvistis | clāricāverātis | clāricāveritis |
| 3rd pl. | clāricant | clāricābant | clāricābunt | clāricāvērunt clāricāvēre | clāricāverant | clāricāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | clāricem | clāricārem | clāricāverim | clāricāvissem |
| 2nd sg. | clāricēs | clāricārēs | clāricāverīs | clāricāvissēs |
| 3rd sg. | clāricet | clāricāret | clāricāverit | clāricāvisset |
| 1st pl. | clāricēmus | clāricārēmus | clāricāverīmus | clāricāvissēmus |
| 2nd pl. | clāricētis | clāricārētis | clāricāverītis | clāricāvissētis |
| 3rd pl. | clāricent | clāricārent | clāricāverint | clāricāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | clāricor | clāricābar | clāricābor |
| 2nd sg. | clāricāris clāricāre | clāricābāris clāricābāre | clāricāberis clāricābere |
| 3rd sg. | clāricātur | clāricābātur | clāricābitur |
| 1st pl. | clāricāmur | clāricābāmur | clāricābimur |
| 2nd pl. | clāricāminī | clāricābāminī | clāricābiminī |
| 3rd pl. | clāricantur | clāricābantur | clāricābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | clāricer | clāricārer |
| 2nd sg. | clāricēris clāricēre | clāricārēris clāricārēre |
| 3rd sg. | clāricētur | clāricārētur |
| 1st pl. | clāricēmur | clāricārēmur |
| 2nd pl. | clāricēminī | clāricārēminī |
| 3rd pl. | clāricentur | clāricārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | clāricā | clāricāre |
| pres. 2nd pl. | clāricāte | clāricāminī |
| fut. 2nd sg. | clāricātō | clāricātor |
| fut. 3rd sg. | clāricātō | clāricātor |
| fut. 2nd pl. | clāricātōte | — |
| fut. 3rd pl. | clāricantō | clāricantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | clāricāre | clāricārī |
| perfect infinitive | clāricāvisse | clāricātum esse |
| future infinitive | clāricātūrum esse | clāricātum īrī |
| present participle | clāricāns | — |
| perfect participle | — | clāricātus |
| future participle | clāricātūrus | clāricandus |
gerundclāricandī, clāricandō, clāricandumsupineclāricātum, clāricātū
clārĭco, āre, 1, v. n. clarus,
I. to glow, gleam: ignes pernicitate sui claricantes, App. de Mundo, 15, p. 63.
Origins
- Proto-Indo-European*kelh₁-
- Proto-Indo-European*kl̥h₁rós
- Proto-Italic*klāros
- Latinclāricō
Latin -ic- Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin -icō Latin clāricō From clārus (“clear”) + -icō.