adjectivethird-declension two-termination adjective
cibālis
cibālis (neuter cibāle)
Classical[kɪˈbaː.lɪs]Ecclesiastical[t͡ʃiˈbaː.lis]
Meaning
- two terminationof or pertaining to food
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | cibālis | cibālis | cibāle |
| genitive | cibālis | cibālis | cibālis |
| dative | cibālī | cibālī | cibālī |
| accusative | cibālem | cibālem | cibāle |
| ablative | cibālī | cibālī | cibālī |
| vocative | cibālis | cibālis | cibāle |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | cibālēs | cibālēs | cibālia |
| genitive | cibālium | cibālium | cibālium |
| dative | cibālibus | cibālibus | cibālibus |
| accusative | cibālīs cibālēs | cibālīs cibālēs | cibālia |
| ablative | cibālibus | cibālibus | cibālibus |
| vocative | cibālēs | cibālēs | cibālia |
cĭbālis, e, adj. cibus,
I. pertaining to food: fistula, the œsophagus or gullet, Lact. Opif. Dei, 11, 5.
Origins
Proto-Italic *-ālis Latin -ālis Latin cibālis From cibus (“food”) + -ālis.