verbfirst conjugation
cērō
cērō (present infinitive cērāre, perfect active cērāvī, supine cērātum)
Classical[ˈkeː.roː]Ecclesiastical[ˈt͡ʃɛː.ro]
Meaning
- to smear or coat with wax
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | cērō | cērābam | cērābō | cērāvī | cērāveram | cērāverō cērārō |
| 2nd sg. | cērās | cērābās | cērābis | cērāvistī cērāstī | cērāverās cērārās | cērāveris |
| 3rd sg. | cērat | cērābat | cērābit | cērāvit | cērāverat cērārat | cērāverit cērārit |
| 1st pl. | cērāmus | cērābāmus | cērābimus | cērāvimus | cērāverāmus | cērāverimus cērārimus |
| 2nd pl. | cērātis | cērābātis | cērābitis | cērāvistis | cērāverātis cērārātis | cērāveritis cērāritis |
| 3rd pl. | cērant | cērābant | cērābunt | cērāvērunt cērāvēre, cērārunt | cērāverant cērārant | cērāverint cērārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | cērem | cērārem | cērāverim cērārim | cērāvissem cērāssem |
| 2nd sg. | cērēs | cērārēs | cērāverīs | cērāvissēs cērāssēs |
| 3rd sg. | cēret | cērāret | cērāverit cērārit | cērāvisset cērāsset |
| 1st pl. | cērēmus | cērārēmus | cērāverīmus cērārīmus | cērāvissēmus cērāssēmus |
| 2nd pl. | cērētis | cērārētis | cērāverītis cērārītis | cērāvissētis cērāssētis |
| 3rd pl. | cērent | cērārent | cērāverint cērārint | cērāvissent cērāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | cēror | cērābar | cērābor |
| 2nd sg. | cērāris cērāre | cērābāris cērābāre | cērāberis cērābere |
| 3rd sg. | cērātur | cērābātur | cērābitur |
| 1st pl. | cērāmur | cērābāmur | cērābimur |
| 2nd pl. | cērāminī | cērābāminī | cērābiminī |
| 3rd pl. | cērantur | cērābantur | cērābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | cērer | cērārer |
| 2nd sg. | cērēris cērēre | cērārēris cērārēre |
| 3rd sg. | cērētur | cērārētur |
| 1st pl. | cērēmur | cērārēmur |
| 2nd pl. | cērēminī | cērārēminī |
| 3rd pl. | cērentur | cērārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | cērā | cērāre |
| pres. 2nd pl. | cērāte | cērāminī |
| fut. 2nd sg. | cērātō | cērātor |
| fut. 3rd sg. | cērātō | cērātor |
| fut. 2nd pl. | cērātōte | — |
| fut. 3rd pl. | cērantō | cērantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | cērāre | cērārī |
| perfect infinitive | cērāvisse cērāsse | cērātum esse |
| future infinitive | cērātūrum esse | cērātum īrī |
| present participle | cērāns | — |
| perfect participle | — | cērātus cērāta, cērātā, cērātae, cērātam, cērātārum, cērātās, cērātī, cērātōrum, cērātōs |
| future participle | cērātūrus cērātūra, cērātūrā, cērātūrae, cērātūram, cērātūrārum, cērātūrās, cērātūre, cērātūrī, cērātūrīs, cērātūrō, cērātūrōrum, cērātūrōs, cērātūrum | cērandus cēranda, cērandā, cērandae, cērandam, cērandārum, cērandās, cērande, cērandīs, cērandōrum, cērandōs |
gerundcērandī, cērandō, cērandumsupinecērātum, cērātū
cēro, āvi, ātum, 1, v. a. cera,
I. to cover, overlay, or smear with wax, to wax:
dolia, Col. 12, 52, 15.—More freq. in part. pass.: cerata tabula, Plaut. As. 4, 1, 18: tabella, * Cic. Div. in Caecil. 7, 24; cf. Dig. 32, 52: pennae, * Hor. C. 4, 2, 2: taedae, Ov. H. 7, 23: rates, id. ib. 5, 42; cf. puppes, id. R. Am. 447.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
(cērō) see cērātus.
Origins
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin cērō From cēra (“wax”) + -ō.
Italo-Romance
- Italiancerare
Gallo-Romance
- Frenchcirer
- Normanchither