verbfirst conjugation
cēnitō
cēnitō (present infinitive cēnitāre, perfect active cēnitāvī, supine cēnitātum)
Classical[ˈkeː.nɪ.toː]Ecclesiastical[ˈt͡ʃɛː.ni.to]
Meaning
- to dine often
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | cēnitō | cēnitābam | cēnitābō | cēnitāvī | cēnitāveram | cēnitāverō cēnitārō |
| 2nd sg. | cēnitās | cēnitābās | cēnitābis | cēnitāvistī cēnitāstī | cēnitāverās cēnitārās | cēnitāveris |
| 3rd sg. | cēnitat | cēnitābat | cēnitābit | cēnitāvit | cēnitāverat cēnitārat | cēnitāverit cēnitārit |
| 1st pl. | cēnitāmus | cēnitābāmus | cēnitābimus | cēnitāvimus | cēnitāverāmus | cēnitāverimus cēnitārimus |
| 2nd pl. | cēnitātis | cēnitābātis | cēnitābitis | cēnitāvistis cēnitāstis | cēnitāverātis cēnitārātis | cēnitāveritis cēnitāritis |
| 3rd pl. | cēnitant | cēnitābant | cēnitābunt | cēnitāvērunt cēnitāvēre, cēnitārunt | cēnitāverant cēnitārant | cēnitāverint cēnitārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | cēnitem | cēnitārem | cēnitāverim cēnitārim | cēnitāvissem cēnitāssem |
| 2nd sg. | cēnitēs | cēnitārēs | cēnitāverīs | cēnitāvissēs cēnitāssēs |
| 3rd sg. | cēnitet | cēnitāret | cēnitāverit cēnitārit | cēnitāvisset cēnitāsset |
| 1st pl. | cēnitēmus | cēnitārēmus | cēnitāverīmus cēnitārīmus | cēnitāvissēmus cēnitāssēmus |
| 2nd pl. | cēnitētis | cēnitārētis | cēnitāverītis cēnitārītis | cēnitāvissētis cēnitāssētis |
| 3rd pl. | cēnitent | cēnitārent | cēnitāverint cēnitārint | cēnitāvissent cēnitāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | cēnitor | cēnitābar | cēnitābor |
| 2nd sg. | cēnitāris cēnitāre | cēnitābāris cēnitābāre | cēnitāberis cēnitābere |
| 3rd sg. | cēnitātur | cēnitābātur | cēnitābitur |
| 1st pl. | cēnitāmur | cēnitābāmur | cēnitābimur |
| 2nd pl. | cēnitāminī | cēnitābāminī | cēnitābiminī |
| 3rd pl. | cēnitantur | cēnitābantur | cēnitābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | cēniter | cēnitārer |
| 2nd sg. | cēnitēris cēnitēre | cēnitārēris cēnitārēre |
| 3rd sg. | cēnitētur | cēnitārētur |
| 1st pl. | cēnitēmur | cēnitārēmur |
| 2nd pl. | cēnitēminī | cēnitārēminī |
| 3rd pl. | cēnitentur | cēnitārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | cēnitā | cēnitāre |
| pres. 2nd pl. | cēnitāte | cēnitāminī |
| fut. 2nd sg. | cēnitātō | cēnitātor |
| fut. 3rd sg. | cēnitātō | cēnitātor |
| fut. 2nd pl. | cēnitātōte | — |
| fut. 3rd pl. | cēnitantō | cēnitantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | cēnitāre | cēnitārī |
| perfect infinitive | cēnitāvisse cēnitāsse | cēnitātum esse |
| future infinitive | cēnitātūrum esse | cēnitātum īrī |
| present participle | cēnitāns | — |
| perfect participle | — | cēnitātus cēnitāta, cēnitātā, cēnitātae, cēnitātam, cēnitātārum, cēnitātās, cēnitātī, cēnitātōrum, cēnitātōs |
| future participle | cēnitātūrus cēnitātūra, cēnitātūrā, cēnitātūrae, cēnitātūram, cēnitātūrārum, cēnitātūrās, cēnitātūre, cēnitātūrī, cēnitātūrīs, cēnitātūrō, cēnitātūrōrum, cēnitātūrōs, cēnitātūrum | cēnitandus cēnitanda, cēnitandā, cēnitandae, cēnitandam, cēnitandārum, cēnitandās, cēnitande, cēnitandīs, cēnitandōrum, cēnitandōs |
gerundcēnitandī, cēnitandō, cēnitandumsupinecēnitātum, cēnitātū
cēnĭto (caen- and coen-), āre,
I. v. freq. [ceno], to dine often or much, to be accustomed to dine, to dine (rare but class.).
(a). Absol.:
si foris cenitarem, Cic. Fam. 7, 16, 2: apud aliquem, id. ib. 7, 9, 7; 9, 16, 7; Plin. 33, 11, 50, § 143; Suet. Aug. 76: in superiore parte aedium, Varr. L. L. 5, § 162 Müll.: nonnunquam et in publico, Suet. Ner. 27: cum aliquo, Val. Max. 2, 1, 2 al.— Pass. impers.: cenitatur, one dines: patentibus januis, Macr. S. 2, 13, 1.—(b). To dine upon; with acc.:
epulas sacrificialis cum aliquo, App. M. 9, 1, p. 217.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
cēnitō —, —, āre, freq.
ceno, to dine often, dine habitually: foris; apud alqm.
Origins
Proto-Indo-European *-tós Proto-Italic *-tos Latin -tus Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin -tō Latin -itō Latin cēnitō From cēnō + -itō.