adjectivefirst/second-declension adjective
cēnāticus
cēnāticus (feminine cēnātica, neuter cēnāticum)
Classical[keːˈnaː.tɪ.kʊs]Ecclesiastical[t͡ʃeˈnaː.ti.kus]
Meaning
- adjectiverareof or pertaining to a dinner
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | cēnāticus | cēnātica | cēnāticum |
| genitive | cēnāticī | cēnāticae | cēnāticī |
| dative | cēnāticō | cēnāticae | cēnāticō |
| accusative | cēnāticum | cēnāticam | cēnāticum |
| ablative | cēnāticō | cēnāticā | cēnāticō |
| vocative | cēnātice | cēnātica | cēnāticum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | cēnāticī | cēnāticae | cēnātica |
| genitive | cēnāticōrum | cēnāticārum | cēnāticōrum |
| dative | cēnāticīs | cēnāticīs | cēnāticīs |
| accusative | cēnāticōs | cēnāticās | cēnātica |
| ablative | cēnāticīs | cēnāticīs | cēnāticīs |
| vocative | cēnāticī | cēnāticae | cēnātica |
cēnātĭcus (caen- and coen-), a, um, adj. cena,
I. pertaining to a dinner (very rare): est illic mi una spes cenatica (i. e. cenandi), * Plaut. Capt. 3, 1, 36.—In late Lat. subst.: cēnātĭcum, i, n., the money given instead of food (to soldiers, priests, etc.), commutation money, Cod. Th. 7, 4, 12; Cod. Just. 12, 38, 3; Inscr. Fabr. p. 171, 33.
Origins
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-tós Proto-Indo-European *-eh₂tos Proto-Italic *-ātos Latin -ātus Proto-Indo-European *-ikos Proto-Italic *-ikos Latin -icus Latin -āticus Latin cēnāticus From cēna (“dinner, meal”) + -āticus.