adjectivefirst/second-declension adjective
cēnāculātus
cēnāculātus (feminine cēnāculāta, neuter cēnāculātum)
Classical[keː.naː.kʊˈɫaː.tʊs]Ecclesiastical[t͡ʃe.na.kuˈlaː.tus]
Meaning
- adjectivevaulted
- adjectivewith garrets
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | cēnāculātus | cēnāculāta | cēnāculātum |
| genitive | cēnāculātī | cēnāculātae | cēnāculātī |
| dative | cēnāculātō | cēnāculātae | cēnāculātō |
| accusative | cēnāculātum | cēnāculātam | cēnāculātum |
| ablative | cēnāculātō | cēnāculātā | cēnāculātō |
| vocative | cēnāculāte | cēnāculāta | cēnāculātum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | cēnāculātī | cēnāculātae | cēnāculāta |
| genitive | cēnāculātōrum | cēnāculātārum | cēnāculātōrum |
| dative | cēnāculātīs | cēnāculātīs | cēnāculātīs |
| accusative | cēnāculātōs | cēnāculātās | cēnāculāta |
| ablative | cēnāculātīs | cēnāculātīs | cēnāculātīs |
| vocative | cēnāculātī | cēnāculātae | cēnāculāta |
cēnācŭlātus, a, um, adj. id.,
I. with garrets: domus, Marin. Papir. Dipl. 123, § 2.
Origins
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-tós Proto-Indo-European *-eh₂tos Proto-Italic *-ātos Latin -ātus Latin cēnāculātus From cēnāculum (“dining hall, garret”) + -ātus (“-ed”).