adjectivefirst/second-declension adjective
cēnāculārius1
cēnāculārius (feminine cēnāculāria, neuter cēnāculārium)
Classical[keː.naː.kʊˈɫaː.ri.ʊs]Ecclesiastical[t͡ʃe.na.kuˈlaː.ri.us]
cēnāculārium sg. nom. n.; sg. acc. m.; sg. acc. n.; sg. voc. n.
Meaning
- adjectiveof or pertaining to garrets
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | cēnāculārius | cēnāculāria | cēnāculārium |
| genitive | cēnāculāriī | cēnāculāriae | cēnāculāriī |
| dative | cēnāculāriō | cēnāculāriae | cēnāculāriō |
| accusative | cēnāculārium | cēnāculāriam | cēnāculārium |
| ablative | cēnāculāriō | cēnāculāriā | cēnāculāriō |
| vocative | cēnāculārie | cēnāculāria | cēnāculārium |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | cēnāculāriī | cēnāculāriae | cēnāculāria |
| genitive | cēnāculāriōrum | cēnāculāriārum | cēnāculāriōrum |
| dative | cēnāculāriīs | cēnāculāriīs | cēnāculāriīs |
| accusative | cēnāculāriōs | cēnāculāriās | cēnāculāria |
| ablative | cēnāculāriīs | cēnāculāriīs | cēnāculāriīs |
| vocative | cēnāculāriī | cēnāculāriae | cēnāculāria |
cēnācŭlārĭus (caen- and coen-), a, um, adj. cenaculum,
I. pertaining to a garret; only twice subst.,
I. cēnācŭlā-rĭus, ii, m., a tenant of a garret, Dig. 13, 7, 11, § 5.—
II. cēnācŭlārĭa, ae, f., a leasing of a garret:
exercere, Dig. 9, 3, 5, § 1.Origins
Proto-Indo-European *(s)ker-der. Proto-Indo-European *(s)ker(t)s-neh₂ Proto-Italic *kertsnā Old Latin cesna Latin cēna Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin cēnō Latin -culum Latin cēnāculum Latin -arius Latin cēnāculārius From cēnāculum (“dining hall, garret”) + -arius.